Kā liecina
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika,
ik gadus palielinās ugunsgrēku skaits, kas ir saistīti ar bojātām
apkures ierīcēm vai to lietošanu, pārkāpjot ugunsdrošības noteikumus.
Pagājušajā gadā ugunsdzēsēji izbrauca uz 598 gadījumiem, kad
dūmvadā dega sodrēji. Šogad jau ir vairāk nekā 400 šādu gadījumu,
kas bijuši gada sākumā, taču jaunā apkures sezona tikai sākas
un jau ir pirmie izsaukumi uz gadījumiem, kad deg sodrēji.
Ugunsgrēki, kas saistīti ar dažādām
ar apkures sistēmu saistītām problēmām nereti izceļas lauku viensētās,
kur dzīvo sirmgalvji, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju,
atrast speciālistu, kurš varētu pirms apkures sezonas sākuma pārbaudīt
krāsniņu un dūmvadu, vai nav radušās plaisas. VUGD aicina pašvaldību
vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt
nepieciešamo palīdzību. Tāpat aicinām pašvaldībās izvietot informāciju
par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur
atrast kvalificētu skursteņslaucītāju.
Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju
un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā
samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā
gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās
ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami
paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt
plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot,
tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām
sienu, griestu un jumta konstrukcijām.
Saskaņā ar „Ugunsdrošības noteikumiem”, apkures iekārtas un
ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos
nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus
no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures
sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī –
ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.
Ja jums ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā
nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā
parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis
padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama
atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot
izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
VUGD aicina visus pirms ziemas sezonas apmeklēt savus vecākā gada
gājuma piederīgos, pārliecināties, ka viņu mājas ziemā būs drošas
un siltas. Tāpat līdz ar ciema kukuli atvediet un uzdāviniet dūmu
detektoru. Pat, ja apkures sistēma ir kārtībā, nereti tieši vecāka
gada gājuma cilvēkiem pirms došanās gulēt piemirstas aizvērt krāsns
durtiņas, kā rezultātā var izkrist kāda oglīte, piemirstas uz
krāsns atstātais dvielis, kas var aizdegties. Dūmu detektors visātrāk
pavēstīs par sadūmojumu un tātad iespējamo ugunsgrēku, un tas
var glābt pat cilvēka dzīvību!
