19.septembra finanšu
komitejas sēdē tika spriests par Meliorācijas sistēmu
renovāciju Jaungulbenes pagastā projekta tālāko virzību.
Ranka atteicās
Gulbenes novada domes
Attīstības un īpašumu nodaļas vadītāja Guna Švika deputātus
informēja, ka iespēja pašvaldībai sniegt šāda veida projekta
pieteikumu par meliorācijas sistēmu atjaunošanu pagastos radās
gada sākumā. “Mēs par to izsūtījām informāciju visām
pārvaldēm, izņemot pilsētu, un no divām pagastu pārvaldēm
saņēmām pozitīvu atbildi – no Rankas un no Jaungulbenes. Proti,
ka viņiem ir šādas zemes, kuras ir nepieciešams meliorēt,”
deputātiem stāstīja G.Švika un piebilda, ka šis jautājums
februāra domes sēdē esot jau skatīts, tad novada domes deputāti
nolēma atbalstīt projektu izstrādi meliorācijas sistēmu
atjaunošanai gan Jaungulbenes, gan Rankas pagastā.
Bet, tā kā Rankas
pagastā daļai lauksaimniecības zemju, kur tika plānota
meliorācijas sistēmu renovācija, nākotnē plānots cits
izmantošanas mērķis, pārvalde, izvērtējot situāciju, ir
atteikusies no šā projekta. “Palikusi tikai Jaungulbene. Šobrīd
situācija ir tāda, ja projektu turpinām, tiek sagatavoti
pieprasījumi tehniskās dokumentācijas izstrādei,” norādīja
G.Švika.
Zemes gabalus pašlaik iznomā
Lēmuma projektā ir
norādīts, ka projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 41 000 latu.
Projekta gaitā ir paredzēta drenāžas tīklu renovācija,
novadgrāvju apauguma noņemšana, kolektoru un aku atjaunošana.
G.Švika deputātus
informēja, ka projekta līdzfinansējums ir 50 procenti, tajā pašā
laikā uzsverot, ka pirmo reizi ir tāda iespēja, kad pašvaldības
savām zemēm var sakārtot meliorācijas sistēmas.
“Tādā veidā
uzlabojam arī zemes vērtību,” viņa teica.
Projekta realizācija
paredzēta zemes gabalos ar kopējo platību 18 hektāri.
Atsevišķus deputātus
piesardzīgus darīja fakts, ka līdzfinansējums ir samērā liels.
“50 procenti – tā ir liela dalība,” norādīja deputāts
Ivars Kupčs. Izskanēja arī jautājums, kā būtu, ja šos darbus,
piemēram, veiktu saimnieciskā kārtā.
Pagasta pārvaldes
vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs uzsvēra, ka iespēja startēt šādā
projektā tika piedāvāta un pagasts to arī ir mēģinājis darīt.
“Atgādināt gribu, ka mēs kā pašvaldība ar lieliem saukļiem
saucam, ka atbalstīsim uzņēmējus, bet kad vajag viņiem atbildēt,
ko tad esam palīdzējuši, tad īsti nav ko pateikt. Šis gadījums
ir no tiem, kad varam iet pretī uzņēmējiem, jo šie zemes gabali
pašlaik tiek viņiem iznomāti,” deputātiem norādīja pagasta
pārvaldes vadītājs.
Uz balsošanu tika
virzīti divi varianti – atstāt spēkā un turpināt iesākto vai
tomēr atcelt projekta īstenošanu. Vairākums deputātu nobalsoja
par pirmo variantu, un lēmuma projekts tiek virzīts tālāk uz
novada domes sēdi.
