Kā var tā būt, ka iedzīvotāju zvani uz tālruni 112 nemaz nenonāk līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes daļai? Šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdod gulbeniete Kristīne, kuras kaķim pakaļ kokā kāpt nācās iedzīvotājiem pašiem, jo, zvanot uz 112, atteikts palīdzēt.
“Uz tālruni 112 zvanījām vairākkārt gan 25., gan 26.septembrī. Pateica, ka kaķis var nokāpt no koka pats, kad ēst sagribēsies,” stāsta Kristīne. Taču tā nenotika. Dzīvnieks tupējis kokā un žēli ņaudējis jau otro dienu. “Visbeidzot 26.septembrī neizturējām, puika uzkāpa kokā pakaļ kaķim. Neviens viņam nelika to darīt. Vienkārši – juta līdzi dzīvniekam,” saka Kristīne. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka tas viss norisinājās Gulbenes Jaunatnes parkā pagājušās ceturtdienas pusdienlaikā. Zēns uzrāpās pakaļ kaķim kokā aptuveni trīsstāvu mājas augstumā. Notikumam bija daudz aculiecinieku, kuri jau sāka uztraukties nevis par kaķa, bet zēna dzīvību. Kristīne saka, ka viss beidzies labi. Sveiks un vesels bijis gan glābējs, gan izglābtais. Tomēr viņai radies arī jautājums: “Kāpēc mums glābēji vajadzīgi, ja viņi nepalīdz?”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele “Dzirkstelei” saka, ka tieši 112 dispečeri izlemj, uz kuru izsaukumu glābējiem jābrauc un uz kuru ne. Tāpēc reizēm uz vietas glābēji par notikumu nemaz nezina.
“Braucam palīgā tad, ja dzīvnieks pats sev palīdzēt nevar. Piemēram, iekrīt bedrē, iesprūst. Tad mēs vienmēr braucam palīgā! Kaķis kokā? Tas vienmēr bijis jūtīgs jautājums. Tur nav vienotas formulas, kad braucam palīgā un kad ne. Bieži vien kaķis nekāpj lejā no koka tāpēc, ka apkārt ir cilvēki, kuri radījuši satraukumu. Viņš ir sabaidīts. Ļoti reti gadās, ka kaķis pats nevar nokāpt no koka. Drīzāk tā ir tad, ja dzīvnieks ir iesprūdis starp zariem vai viņam ir kādas veselības problēmas,” saka V.Šembele.
Dispečeri izlemj, uz kuru izsaukumu jābrauc
92