Brīvdienās katrs varēja izbaudīt vēl jaukās rudens dienas, kad apjūsmošanas vērts ir gandrīz katrs lauku stūrītis, pirms sākas slapjdraņķis, sniegs un slikti izbraucami ceļi, kad laukos vairs nemaz nav jauki. Bet, nopietni runājot, kāda meitene pagājušajā nedēļā, “ēnojot” “Dzirkstelē”, man atzina, ka pa katru cenu ātrāk grib tikt no dzimtā pagasta prom, nemācīšoties pat vidusskolā, pārāk nomācoša esot dzīve laukos, no kuras dveš alkohola dvinga ar visām no tā izrietošajām sekām, pat slepkavībām. Katrā pagastā jau labi zina, cik grūti tagad ir “salasīt” tā saucamos “simtlatniekus”, kas spētu nostrādāt pilnu darba dienu ar skaidru galvu, tāpat sociālais darbinieks labi redz, kādu postu alkohols nodara ģimenēm, bērniem. Atceros, kādu kritiku no “labajiem” pilsoņiem savulaik izpelnījās filma “Kolka Cool”, kas it kā degradējot mūsu valsts tēlu. Kādam grūti atzīt, bet tāda ir Latvijas realitāte, tāda “Kolka Cool” ir katrā pagastā, un gandrīz vai jāpriecājas, ka kāds no šīs vides grib arī izrauties. Bet pagasti tikmēr paliek aizvien tukšāki, nekāda valsts politika tur vairs nelīdzēs. No vienas puses, protams, pasaulē viss mainās, vietas izzūd, kāda rodas no jauna, vienīgi Latvijā viss ir tik maziņš, ka katras vietas aiziešana zudībā ir sāpīga. Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova savulaik “Dzirkstelei” teica, ka vietu veido cilvēki un jācenšas to darīt ar jēgu, lai pašiem ir interesanti un saturīgi dzīvot. Paradoksāli, bet tā mūsu valstī arī ir vienīgā politika, kā saglabāt laukus.
