Jelgavas traģēdija ir pāršalkusi visu pasauli. Tur cilvēki iedzēruši “točkā” tirgotu metilspirta šķīdumu. Esot pat pamats uzskatīt – tirgoņi apzinājušies, ka pārdod indīgu vielu. Virtuālajā vidē diskusijas joprojām nerimst. Arī mēs, aptaujājot pilsētās ielās nejauši sastaptus cilvēkus, vaicājām, kādas ir viņu domas par to, ka cilvēki grādīgo dziru meklē “točkās”, bet nepērk veikalā. Vairākums atbilžu bija – tur ir lētāk vai arī – ej kaut vai naktī – dabūsi. Kāds vīrs, kurš arī neslēpa, ka nav nekāds atturībnieks, pārliecinoši uzsvēra, ka viņš nekādā gadījumā neriskētu ar savu dzīvību, tāpēc uz “točkām” viņš neejot. “Man gribas vēl dzīvot, nevis saslimt vai nomirt,” viņš stingri noteica. Šim vīram vēl joprojām atmiņā palicis notikums, kad pirms vairākiem gadiem arī mūsu pusē ieplūda pārdošanā nekvalitatīvs alkohols un daudziem tika konstatēti nopietni aknu bojājumi. Labi, ka ir tomēr kāds, kam citu rūgtā pieredze ir nākusi kā mācība, jo bieži vien ir tā, ka cilvēki nemācās no citu kļūdām, labi, ja no savējām. Un arī tad ne vienmēr. Alkohola tēma bieži tiek apspriesta, tas tiek lietots ballītēs, kompānijās, svētkos. Un cik tas tomēr ir paradoksāli – visi zina, ka dzert ir slikti, bet, sēžot pie svētku galda, tā ir reta reize, kad neizskan vārdi – nu kā tad tu pat glāzīti nepacelsi par cieņu, par veselību vai vēl ko citu…
