Brīvībai un demokrātijai nevar likt vienlīdzības zīmi. Atmodas un barikāžu laikā iegūtā trauslā brīvība bija jānosargā, tāpēc tautfrontieši lielas cerības lika uz laukiem un pašvaldībām, jo tur bija etniskais sastāvs. Bet kas notiek tagad?
Pašvaldības ir valdības sastāvdaļa, bet tagad, nodibinot Latvijas Pašvaldību savienību, grib pieprasīt valdības funkcijas ar slaveno saukli “Varu padomēm!”. Ir radies vēl viens veidojums, kurš mums ir jāuztur no pašvaldības budžeta ar A.Jaunsleini, viņa juristu un padomnieku plejādi. Pat aizgājuši tik tālu, ka mūsu Nikolaju Stepanovu deleģē uz starpvalstu sanāksmēm Baku. Kas tur meklējams vienai pašvaldībai, cik izmaksās šis brauciens no mūsu budžeta un kāds būs guvums?
Bija jau divi “izklaides” braucieni uz Franciju un Sanktpēterburgu. Vai tā ir demokrātija, ka mazākums dzīvo uz citu rēķina, nedodot nekādu redzamu pienesumu sabiedrībai? Tos, kuri barikāžu laikā stāvēja aiz stūra un vēroja, kas nu būs, tagad ir grūti atraut no “siles”, kurai piekļuvuši. Lai Edmundam Sprūdžam pietiek spēka un laika izmēzt pašvaldību staļļus no liekēžiem!
