Tradicionāli bērnu drošība kļūst
aktuāla un vecākiem tiek atgādināts par sarunām ar atvasēm skolēnu
brīvdienu laikā un mācību gada sākumā. Tomēr būtiski par dažādiem
drošības riskiem un vēlamo uzvedību runāt ģimenē regulāri, pārliecināts
drošības kompānijas
eksperts Uģis Začs. “Iespējams rudens brīvdienas ir īstais
laiks, kad uzsākt vecāku un bērnu iknedēļas sarunas par drošību,” iesaka
eksperts.
Uģis Začs norāda, ka ne mazāk svarīgs par sarunu saturu un biežumu
ir to norises veids. “Par drošību visbiežāk ģimenē runā, izmantojot
iebiedēšanas taktiku vai informējot par galvenajiem drošības
pamatprincipiem. Diemžēl daudzās ģimenēs vecāki ar bērniem
vispār neapspriež personīgās un mantu drošības jautājumus,” viesojoties
sākumskolās ar interaktīvām drošības lekcijām visā Latvijā, novērojis
eksperts. “Ieteiktu vecākiem izvairīties no iebiedēšanas, jo tā var
padarīt bērnus pārāk bailīgus. Piemēram, mācot
bērnu braukt ar velosipēdu, stāsti par riteņbraucēju iekļūšanu ceļu
satiksmes negadījumos visticamāk nemudinās viņus apgūt riteņbraukšanu.
Tas pats attiecas arī uz drošības jautājumiem, tāpēc prātīgāk būtu
izvēlēties informatīvo pieeju, bērniem norādot uz
ikdienas drošības riskiem, bet tajā pašā laikā sniedzot padomus, kā
izvairīties no potenciāli bīstamām situācijām,” stāsta U.Začs.
“Runāšanu par personīgo un mantu drošību ieteicams organizēt kā
spēli “ko darīt, ja”. Izmantojot šādu pieeju, būs iespējams saprast, kā
bērni domā un redz pasauli.” Iedibinot “ko darīt, ja” sarunu tradīciju,
rekomendējams sākt ar vienkāršiem jautājumiem,
piemēram, “ko darītu, ja būtu pazaudējis mammu lielveikalā?” vai arī
“ko darītu, ja kāds pazīstamais aicinātu pastaigāties un mamma par to
nezinātu?”, turpina U.Začs. Kā uzsver eksperts, “šāda veida jautājumu
uzdošana bērnus rosinās domāt pašiem par sevi un
savu rīcību, un, kas ir vēl būtiskāk – vecākiem tā būs iespēja
efektīvāk izskaidrot un iemācīt, kādas būtu pareizākās darbības.”
Bērniem bieži tiek mācīts neuzticēties svešiniekiem un pat
uzsvērts, no kādiem cilvēkiem ir jāizvairās, tomēr ar šādiem
vispārinājumiem drošības eksperts iesaka būt uzmanīgiem. “No sarunām ar
bērniem, esmu pārliecinājies, ka lielākajai daļai ir stereotipisks
iespaids par to, kā jāizskatās bīstamam svešiniekam – parasti tas ir
tumšās drēbēs tērpts vīrietis. Tomēr ļaundaris var būt arī eleganta dāma
vai jauka kundze gados,” stāsta U.Začs.
“Tieši tāpēc, runājot par saskarsmi ar svešiniekiem, aicinu
izvairīties no vispārinājumiem attiecībā uz personas izskatu, kā arī
vistipiskāko ļaundaru sastapšanas laiku un vietu. Pārāk liels
kategorisms var novest pie tā, ka bērni sāks baidīties no noteikta
izskata cilvēkiem vai pat no visiem svešiniekiem, tāpat no tumsas, vai
gluži otrādi – dienā jutīsies pārāk droši, līdz ar to nebūs uzmanīgi,”
turpina eksperts. Viņš arī piebilst, ka labākais veids, kā vajadzētu
runāt ar bērniem, ir izspēlēt dažādas situācijas,
kur ļaundarim katru reizi piešķirti citi demogrāfiskie parametri.
Tajā pašā laikā drošības eksperts uzver, ka bērnam ir jāizskaidro –
apdraudējuma gadījumā svešinieki var būt arī nozīmīgs atbalsts.
Piemēram, apmaldoties tirdzniecības centrā, tieši ar apsardzes
darbinieku starpniecību ātrāk varēs atrast vecākus. Bēgot
no kāda nelabvēļa, ieteicams meklēt drošas vietas – objektus ar lielu
cilvēku plūsmu – veikalus, birojus, autoostu. Ja tuvumā nav neviena
publiska vieta, ieteicams, ilgi nedomājot, vērsties pēc patvēruma pie
tuvāko privātmāju iemītniekiem.
