Tirgotāji ir sašutuši par jauno nodevu un izmaksu vilni, kas šobrīd gāžas un turpināsies
2014.gadā gāzties pār maziem un vidējiem tirgotājiem. Neskatoties
uz to, ka valsts tāpat plāno milzīgu nodokļu ieņēmumu pieaugumu
nākamajam gadam – augstāks par 55 % (!, 2013.gads – 2192 miljoni
ieņēmumu, 2014. gads – 3402 miljoni), papildus tam atsevišķas
ministrijas iesniedz savus priekšlikumus, kā „izģērbt” uzņēmējus.
Tirgotājiem uz nākamo gadu vien (rēķinot uz vienu mazo veikalu)
noteikti sekojoši papildu izdevumi: eiro ieviešanas izmaksas – vismaz
Ls 400, obligātā videonovērošana – vismaz Ls 500, depozīta taras
pieņemšanas punktu izveidei – vismaz Ls 300, tam klāt vēl mēnesī
nāk Ls 120 uz veikalu, kas jāparedz sakarā ar minimālās algas palielināšanu
un papildus nodokļa slogu saistībā ar mazajām algām – tas viss
jāizņem no savas jau tā tukšās kabatas.
Un tad nāk VARAM demisionējušais
ministrs Edmunds Sprūdžs ar priekšlikumu, ka katram mazajiem veikaliem
jāpiemaksā vēl 85 lati gadā pat to, ka veikalu apvienības, kurās
tie ietilpst, izdod avīzi tā informējot pircējus par mazo nacionālo
tirgotāju piedāvājumu un kaut cik spējot konkurēt ar globālajiem,
Latvijas pārtikas tirgū dominējošajiem tirgotājiem (Rimi, Maxima).
Kopumā ministrs
ir ieplānojis no Latvijas mazajiem tirgotājiem „izspiest”
vairāk kā miljonu latu. Lielākajam Latvijas nacionālajam tirgotājam
ir paredzēts uzlikt 0,5 miljonu nodokli par tirdzniecību sekmējošu
avīžu izdošanu. Tādejādi ministrs, kas atbild par reģionālo attīstību,
ir nolēmis likvidēt reģionālos tirgotājus pilnībā, lai visa dzīve
koncentrētos tikai lielajās pilsētās un visi Latvijas iedzīvotāji
iepirktos tikai divos globālajos veikalu tīklos.
Šobrīd veikali par savu piedāvājumu var informēt vai nu masu
medijos, vai izdodot savas avīzes. Galvenais informācijas avots ir
televīzijas reklāmas. Tās ir ļoti dārgas (Ls 10 +PVN par sekundi) un tāpēc pamatā dominējošās
visos TV kanālos ir Rimi un Maxima reklāmas, kas aizņem atkarībā
no kanāla 65 – 80 % no veikalu reklāmas raidlaika. Tā kā mazie
tirgotāji nevar atļauties reklamēties šajos medijos, tad galvenokārt
to piedāvājums nonāca pie pircējiem ar reklāmas avīžu starpniecību.
Tagad ministrs nolēmis šo reklamēšanās veidu liegt, līdz ar to
mazajiem un vidējiem tirgotājiem atņemot reklamēšanās iespējas
un būtiski samazinot to konkurētspēju ar globālajiem tirgotājiem,
īstenībā vēloties to iznīcināšanu.
Maza veikala peļņa mēnesī ir aptuveni Ls 100 un reāli mazajam
uzņēmējam pašam sev kopā ar šo peļņu sanāk tikai nedaudz virs minimālās algas – aptuveni Ls 300 mēnesī.
Patlaban valsts nodokļu slogs ir pacelts tik augstu, ka ministra lēmums
ir pēdējais piliens, lai mazie tirgotāji slēgtu savus veikalus un
vērstos pie valsts pēc sociālā pabalsta. Mūsuprāt, nodoklis par
bezmaksas reklāmas materiāliem varētu būt noteikts, un samērīgs
tā apmērs būtu 15 lati par tonnu drukātā materiāla.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) izsaka cerību, ka tautas pārstāvji,
kuriem vajadzētu rūpēties par patērētāju iespēju saņemt daudzveidīgu preču piedāvājumu
un par mazo uzņēmumu darbības sekmēšanu, tomēr neatbalstīs aizejošā
ministra vēlmi iznīcināt nacionālos tirgotājus. LTA uzskata, ka
nacionālā valstī būtu jārūpējas par tās nacionālo tirgotāju
izdzīvošanas spēju, kā arī par vietējo ražotāju un tirgotāju
sadarbību. Pasaules prakse pierāda, ka globālie tirgotāju interesēs
nav vietējo ražotāju apkalpošana, bet gan kapitāla izcelsmes valstu
un starptautisko ražotāju produktu pārdošana.
Uzziņai:Latvijas mazo un vidējo tirgotāju veikalu avīžu tirāžas svārstās no 57 līdz 307 tūkstošiem eksemplāru.
Avīzes tiek izdotas ar periodiskumu 1 – 4 reizes mēnesī. Pēc VARAM
piedāvātā, nodoklis par vienas avīzes izlaidumu svārstās no 860
līdz 5096 latiem. LTA piedāvā samērīgu nodokli – tad tas par
vienas avīzes izlaidumu būtu no 60 līdz 180 latiem, kas, mūsuprāt,
ir saprātīga un samērīga cena.
