Lai saglabātu nākamajām paaudzēm dzīvas vēsturiskās vērtības, Latvijai pēc iespējas ātrāk
jāsāk pārņemt pasaules muzejdzelzceļu praksi, nostiprinot šo statusu
arī likumdošanā.
Muzejdzelzceļš
ir vēsturisks dzelzceļš, taču atšķirībā no tradicionālā
dzelzceļa muzeja, kas ir pamatā statisks, tas ir dzīvs un dinamisks,
ar to vēl joprojām var izbraukt kā ar īstu dzelzceļu un iepazīt
staciju ēkas, depo, infrastruktūru, ritošo sastāvu. Papildus muzejdzelzceļos
tiek saglabātas arī unikālas restaurācijas un ekspluatācijas prasmes,
tā nododot tās nākamajām paaudzēm.
Eksistē arī tūrisma dzelzceļi,
piemēram, Šveices Alpos skaisto dabas skatu apskatei, taču atšķirībā
no muzejdzelzceļiem, tie tiek veidoti kā pašpelnošs bizness. Muzejdzelzceļi
nav peļņu nesoši, taču tie ir svarīgi tieši no kultūrvēsturiskā
viedokļa, tāpēc arī to uzturēšana nav lēta, taču, kā tagad
atzīst daudzas pašvaldības, atjaunot jau kādreiz nojauktos dzelzceļus
finansiāli gandrīz ir neiespējams. Tāpēc, kamēr Latvijā vēl
ir ko saglabāt, ir svarīgs valsts un sabiedrības atbalsts.
Šā gada nogalē
tiek skatīti Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi Dzelzceļa
likumā, ar kuriem plānots noteikt īpašu “vēsturiskā dzelzceļa
statusu”, pamatojoties uz kuru tiktu piešķirts stabils finansējums
dzelzceļa mantojuma saglabāšanai un muzejdzelzceļa uzturēšanai.
Finansējums plānots 0,25% apmērā no visu dzelzceļa pārvadātāju
veiktajiem infrastruktūras maksājumiem, kas faktiski būtu uzskatāms
nevis par tiešu valsts atbalstu, bet gan par dzelzceļa nozares pārvadātāju
solidāru atbalstu dzelzceļa mantojuma saglabāšanai nākotnes paaudzēm.
Jau
no 2002. gada, kad pārvadājumus Gulbenes – Alūksnes šaursliežu
dzelzceļā pārņēma dzelzceļa entuziastu un pašvaldību dibināta
operatorkompānija SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”, šīs
kompānijas pūles bija ne tikai nodrošināt regulārus pasažieru
pārvadājumus saskaņā ar valsts pasūtījumu, bet arī pārvērst
unikālo šaursliežu dzelzceļu par pilnvērtīgu muzejdzelzceļu.
Būtisku ieguldījumu muzejdzelzceļa idejas realizācijai sniedza gan
operatorkompānijas vadītāji O. Lucāns un T. Altbergs, gan iesāktos
darbus turpina pašreizējais vadītājs A. Kreislers, kā arī brīvprātīgie dzelzceļa
entuziasti, it īpaši D. Bušs, A. Biedriņš. Savukārt muzejdzelzceļa
veidošanu atbalsta un savas pūles velta gan “Latvijas Industriālā
mantojuma fonds”, gan dzelzceļa entuziastu dibinātā biedrība
“Bānīša Draugu klubs”, piesaistot dažādus ārējus finansējuma
avotus atsevišķu projektu realizācijai.
Taču, lai nodrošinātu
muzejdzelzceļa idejas veiksmīgu realizāciju un ilgmūžību, nepieciešams
valsts atbalsts un stabils finansējums. Jau līdz šim būtiskas rūpes
par Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu, to
finansiāli atbalstot, ir izrādījusi VAS “Latvijas Dzelzceļš”,
SIA “LDz ritošā sastāva serviss” un SIA “LDz Cargo”.
Biedrība „Bānīša
Draugu klubs” dibināta 2011. gada septembrī, šobrīd
tā vieno 20 dzelzceļa entuziastu, regulāri rīko brīvprātīgās
talkas vēsturisko vērtību saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī
meklē atbalstītājus un ziedotājus. Kopš 2012. gada aprīļa biedrībai
piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, apliecinot tās
veltījumu industriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
