Mūsdienu digitālajā laikmetā bērniem
un jauniešiem ir piekļuve milzīgam informācijas apjomam, tomēr
lielai daļai pietrūkst prasmes to analītiski un kritiski izvērtēt,
uzskata eksperti.
Veiksmīgu pieeju šā jautājuma risināšanā
ir atradusi Igaunija, skolās ieviešot programmēšanas apmācību
jau no agra vecuma.
„Tā bērnos attīsta algoritmisko domāšanu, kuras apguve ir ļoti
nepieciešama. Mūsdienās, kad ārkārtīgi liela daļa visdažādāko
procesu primāri notiek virtuālajā vidē, tam, kurš prot programmēt,
būs vislabāk saprotams pēc kādiem principiem „lietas darbojas”,”
skaidro Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas studiju katedras
asociētā profesore Ilva Skulte.
Digitālais laikmets ir ietekmējis teju visas
sabiedrības mediju lietošanas ieradumus – pieaug nepieciešamība pēc informācijas ātrākas
aprites un nemitīgas mijiedarbības.
Ja jaunieši vecumā līdz 24 gadiem jeb tā saucamie „digitālie
iedzimtie” virtuālo mediju vairāk izmanto kā palīglīdzekli ideju
īstenošanā, izklaidei un socializācijai, tad vecākās paaudzes
jeb „digitālo imigrantu” vajadzības ir daudz praktiskākas.
„Bērni mūsdienās, varētu teikt, jau piedzimst ar prasmi mijiedarboties ar virtuāli vidi. Jaunās tehnoloģijas
palīdz tiem attīstīt iztēli un radošo domāšanu. Taču viņiem
pietrūkst vecāko paaudžu kultūras pieredzes – vērtību, normu,
tradīciju, simboliski kodētu zināšanu – stabilas atziņas sistēmas
jaunajās vidēs vienkārši vēl nav. Tādēļ, kaut arī droši var
apgalvot, ka internets un digitālās tehnoloģijas nākamajām paaudzēm
būs vadošais medijs, būtu daudz jādomā un jādiskutē par to, ar
ko mūsdienu mediji atšķiras un kas jāiemācās jaunajiem dzīves
apstākļiem,” pauž Skulte.
Tāpat pēdējā laikā aizvien vairāk vērojama tendence,
ka pieaug interneta lietotāju skaits iedzīvotāju vidū, kas vecāki
par 50 gadiem.
„To arī jaunākie tiešsaistes risinājumi, kas it
kā „iemin” taciņas un atvieglo procesus mazāk pieredzējušajiem
interneta lietotājiem, atsevišķas darbības veicot viņu vietā.
Turklāt šīs auditorijas ieradumi internetā ir stabilāki un pastāvīgāki
– viņi apmeklē konkrētas vietnes un pavada tajās vairāk laika
nekā jaunieši, kuri savukārt vairāk „sērfo” pa visdažādākajām
lapām, ” skaidroja SIA „Inbokss” valdes priekšsēdētājs Andris
Griķis.
Šādas aktivitātes kopumā veicina to, ka tradicionālie mediji
televīzija, radio un laikraksti pakāpeniski savu auditoriju zaudē,
jo vairs nespēj apmierināt to prasības pēc iesaistes, reakcijas
ātruma un dinamikas.
Eksperti ir vienoti uzskatos, ka skolu programmām un apmācību metodēm
ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. It sevišķi jāņem vērā
arī tas, ka lielākā daļa pedagogu pieder pie „digitālo imigrantu”
paaudzes, kādēļ tiem varētu būt grūti uztvert jauniešu ātro
reakciju un saglabāt nepieciešamo dinamiku.
„Mūsu jauniešu konkurētspējas saglabāšanai ir globālajā
līmenī kā prioritātei ir jābūt lēmumam valstiskā līmenī. Ir
labi, ka daudz tiek pievērsta uzmanība mūžizglītībai un vecākās
paaudzes apmācībai dažādu tehnoloģiju un tiešsaistes risinājumu
lietošanā, tomēr ir jādomā, vai mūsu izglītības sistēma –
gan skolās, gan augstskolās, kur tiek kaldināti jaunie pedagogi,
– atbilst digitālā laikmeta prasībām,” analizē Griķis.
