Jauna zinātniska pētījuma autori uzskata, ka priecāšanās par citu cilvēku neveiksmēm esot cilvēcīgas emocijas, tāpēc tās nevajagot uzskatīt par ļaunprātīgām. Visi esam apveltīti ar dažādām emocijām. Protam gan priecāties, gan raudāt, protam skumt un dusmoties, tomēr nedomāju, ka priecāšanās par otra cilvēka neveiksmi ir attaisnojama, jo šodien bieži vien tā pārsniedz galējās robežas. „Tā jau reiz tam bija jānotiek. Viņa tak strādāja un visu rausa tikai sev, ne par bērniem, ne vīru, ne citiem domāja. Lai nu tagad sēd viena savā lepnajā mājā un raud! Bija pat pie manis žēloties atskrējusi. Gribot ar kādu cilvēku parunāties. Kas man ko runāt, lai saņem, ko pelnījusi! Lai nu izput ar visu savu mantu!” braucot autobusā, biju spiesta dzirdēt divu pazīstamu sieviešu sarunu. Pasažieru nebija daudz, tāpēc blakus sēdētājas atļāvās vārdos būt ne tikai skarbas, bet arī skaļas. Kā jau tas bieži vien notiek, otra dzīves apspriedējas neiedomājās, ka starp pasažieriem var būt vēl kāds, kam ir zināma persona, kurai tika vēlēts „izputēt ar visu savu mantu”. Abas sievietes gluži kā gardu konfekti apsūkāja cita cilvēka dzīvi, būdamas ārkārtīgi tālu no patiesības. Varbūt pasaule patiesi būtu daudz labāka, ja mēs reiz iemācītos vispirms tikt galā ar savu dzīvi, ja iemācītos patiesi priecāties par otra veiksmi un pasniegt palīdzīgu roku tad, ja cilvēku piemeklējušas neveiksmes, nevis, slēpjoties aiz vārdiem ”Lai tev jauka diena!”, azotē nestu ļaunu prieku.
