Mani ieinteresēja publikācija “Novadā – par vienu kultūras pieminekli vairāk” “Dzirksteles” 29.oktobra numurā.
Ziņas par Akmeņrūča senkapiem Z.Lancmanim pirmoreiz sniedza mežkopības students Kārlis Ozoliņš 1923.gadā.
Ar 1925.gada 27.marta rīkojumu Nr.493, ko parakstījis Pieminekļu valdes priekšnieks F.Ozoliņš, akmens krāvums ierakstīts valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
1932.gadā tas pats Kārlis Ozoliņš, jau būdams tuvās Balvu pagasta Kubuļu pamatskolas pārzinis, ziņoja Pieminekļu valdei, ka uz ziemeļiem no Pieminekļu valdes reģistrētā Akmeņrūča krāvuma atrasti vēl divi kokiem apauguši akmens krāvuma pakalniņi, kas atšķirībā no pirmā izpostīti mazāk. Par šiem diviem nekādas ziņas pieminekļu reģistros turpmāk atrastas nav. K.Ozoliņa ziņojums ir valsts vēstures muzejā.
Iespējams, ka senkapi reģistros apvienoti vienā. Secināms, ka teritorijā meklējami vēl vieni senkapi, kādreiz atrasti, laika gaitā pazaudēti, jo šķiet, ka Kraukļu senkapi pieder pie K.Ozoliņa uzrādītajiem.
