Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra šonedēļ organizēja Strūves ģeodēziskā loka punktu meklēšanas ekspedīciju uz Rankas
pagastu.
Ekspedīcijā piedalījās SIA „Metrum” un novada pašvaldības darbinieki, kā arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis. Klāt bija arī zemes īpašnieks, kura īpašumā ir novada augstākā virsotne Stabu kalns un kurš dalījās stāstos par to, cik tālu savulaik bijis redzams, stāvot kalna galā.
Lai noskaidrotu, tieši kurā vietā atrodas Strūves loka viens no triangulācijas mērījumu punktiem, kas noteikts 19.gadsimtā, vispirms tika veikti mērījumi. Konkrētajā vietā, veicot izrakumus, tika atrasti akmeņu krāvumi. Ekspedīcijas gaita tika dokumentēta, lai pēc tam varētu apstrādāt rezultātus un izdarīt galīgos secinājumus. Ir paredzēts izgatavot arī informatīvu plāksni, kas tiks novietota Strūves ģeodēziskā loka mērījumu punktā, kam dots nosaukums “Ramkau”. Ar šādu nosaukumu novada augstākais punkts tagad ietverts Strūves mērījumu aprakstos.
Ekspedīcijas dalībnieks SIA “Metrum” sertificētais mērnieks Noldis Ieleja domā, ka Stabu kalnā atraktais akmeņu krāvums tiešām varētu būs saistīts ar Strūves loka triangulācijas punktu, bet Kārtenes pilskalnā Beļavā nekādu akmeņu krāvumu atrast neesot izdevies. “Iespējams, pilskalnā savulaik nebija vajadzības veidot speciālu akmeņu krāvumu, jo tur atšķirībā no Rankas ir grants pamatne. Interesantākais bija tas, ka pirms kāda laika, veicot līdzīgu ekspedīciju uz Kārtenes pilskalnu un rokot vietā, kur pēc mērījumiem būtu jāatrodas triangulācijas punktam, uzrakāmies cilvēka kauliem un galvaskausam. Spriežot pēc zobiem, tas varēja būt gados jauns cilvēks. Rakšanu pārtraucām un izsaucām policiju, kas paņēma cilvēka skeletu, lai noteiktu tā vecumu un tamlīdzīgi. Es kā nespeciālists pieļauju, ka apbedījums varētu būt veikts 2. pasaules kara laikā,” spriež N.Ieleja.
Darbs tiks turpināts, gan izveidojot informatīvās zīmes, gan sakārtojot apkārtējo infrastruktūru, lai Strūves loka punkts Rankā un arī Beļavā būtu pievilcīgs tūrisma objekts. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka ģeodēzista Strūves 1828.gadā izveidotais loks ir viena no pirmajām precīzajām metodēm zemes izmēra un formas noteikšanai. Strūves meridiāna loks stiepjas no Norvēģijas Ledus okeāna piekrastes līdz Donavas grīvai pie Melnās jūras, šķērsojot desmit valstis. Tajā skaitā arī Latviju un Gulbenes novadu. Līdz šodienai saglabājušies tikai 34 loka punkti. Kopējais ķēdes garums ir vairāk nekā 2800 kilometru. Latvijā atrodas 16 punkti. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā jau iekļauti divi punkti – “Jēkabpils” Jēkabpilī un “Sestukalns” Ērgļu novadā, cerams, ka tajā iekļūs arī punkti Kārtenes pilskalnā Beļavā un Rankas pagstā. Novada dome šogad iesaistījusies projektā „Strūve apvieno caur gadsimtiem”.
