Arī es tāpat kā daudzi citi vakar devos Lāčplēša dienas gājienā. Novērojumi liecinot, ka pēdējos gados 11. un 18.novembris – Bermonta karaspēka sakaušana, kā arī neatkarības pasludināšana, kas ir svarīgi datumi mūsu tautai, jauniešiem ir kļuvuši nozīmīgāki. Proti, jaunieši kļuvuši patriotiskāki. Arī Gulbenē Lāčplēša dienas gājienā šogad un arī iepriekšējos gados varēja novērot, ka lielā pulkā ar lāpām un svecēm rokās pulcējas jaunieši, kā arī vecāki ar maziem bērniem. Kāda maza meitenīte, vakar no rīta ejot uz skolu, savai skolasbiedrenei lepnā balsī pavēstīja, ka viņai ir sarkanbaltsarkanā lentīte, kuru viņa piespraudīšot pie krūtīm, un vakarā iešot Lāčplēša die-nas gājienā. Arī otra atbildēja, ka Lāčplēša dienas gājienā ir gājusi iepriekšējos gados un ies arī šogad. Protams, patriotisms nav tikai sarkanbaltsarkana lentīte, svecīte rokās un piedalīšanās gājienā, patriotiskā audzināšana sākas ģimenē, skolā un sabiedrībā kopumā, bet man patiess prieks par šiem bērniem un jauniešiem, kuri vakar ne tikai devās gājienā, bet arī saprata, kāpēc viņi tajā dodas. Gribas cerēt, ka patriotisms – savas dzimtenes mīlestība, cieņa pret himnu, mīlestība pret valodu un tradīcijām, piederība savai tautai – jauniešos un bērnos nezudīs arī brīdī, kad viņi izaugs lieli un spers soļus patstāvīgā dzīvē, kura ne vienmēr izveidojas tā, kā ir domāts un sapņots skolas gados.
