Karavīri apgūst pirmās iemaņas; Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonam Stāmerienā — jauns papildinājums

PAGĀJUŠAJĀ nedēļā Lejasciema pagasta mežos notika Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona jauniesaukto valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācības, kuras noslēdzās sestdien Alūksnē ar svinīgu karavīra zvēresta došanu, kad viņi solīja būt uzticīgi likumiem un sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Šoreiz militārajā ceremonijā piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kura klātbūtne radīja īpaši svinīgu noskaņojumu gan karavīriem, gan daudzajiem klātesošajiem.

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Lejasciema pagasta mežos, Dūres apkārtnē, notika Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona jauniesaukto Valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācības, kuras vērot bija iespēja arī “Dzirksteles” pārstāvjiem. Šeit pamatapmācību veica topošie karavīri, kas ir jau otrais iesaukums šajā bataljonā, kas tiek realizēts Nacionālo bruņoto spēku Alūksnes kājnieku skolas infrastruktūrā.

Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona pārstāvis kaprālis Oskars Rāviņš skaidro, ka apmācības pirmajā līmenī tiek veiktas pakāpeniski un to būtība ir sniegt jauniešiem ieskatu militārajā dienestā pirms zvēresta došanas.

94 puiši un viena meitene

Šis iesaukums apmācību sāka 15. janvārī, kad dienestu uzsāka 95 jaunieši, starp kuriem ir arī viena jauniete, kura dienestam pieteicās brīvprātīgi.

“Šogad otrajam iesaukumam sekos arī trešais, kas tiks iesaukts vasarā – jūlijā. Pirmais apmācības kurss noslēdzas 1. martā ar zvēresta došanu, bet dienests šiem jauniešiem beigsies pēc 11 mēnešiem. Šie jaunieši ir pieteikušies vai iesaukti militārajā dienestā uz pilniem 11 mēnešiem, un pakāpeniski viņiem viss kurss ir jānoiet līdz galam. Šobrīd šeit tiek apgūtas pirmās lauka kaujas iemaņas, izdzīvošana mežā, kā arī taktiskās un orientēšanās iemaņas. Tās ir nodaļas līmeņa apmācības, kas paredz jauniešiem iemācīt gan izdzīvošanu, gan kustēšanos, gan ģērbšanos atbilstoši laika apstākļiem. Tālāk jau viņi apgūs iemaņas vada un rotas līmenī. Pirms tam jau norisinājās arī pirmās iemaņas kaujas šaušanā poligonā, taču šeit kaujas imitācijas netiks rīkotas. Pats krietnu laiku pavadīju ar šiem jauniešiem mežā un kopīgās sarunās secināju, ka viņi tiešām ir augsti motivēti par savu izvēli un gatavi dienēt visus 11 mēnešus. Šis gan viņiem ir tāds interesantākais posms, jo notiek mežā un ir kā piedzīvojums. Vēlāk sāksies nopietnas mācības un saskaršanās ar grūtībām, bet šeit var iegūt kopības sajūtu, savstarpēju sapratni, sadarbību un visu pārējo. Viņi ir labi ekipēti un samērā komfortabli var pavadīt šīs trīs diennaktis šābrīža laika apstākļos” skaidroja O.Rāviņš.

Starp jauniešiem, kas mācījās uzcelt elementāru nakšņošanas vietu – telteni, sastopam arī jauno karavīru gulbenieti Rihardu Stūrīti, kurš pēc komandiera atļaujas labprāt parunāja arī ar “Dzirksteli”.

“Daudzus mana vecuma jauniešus jau iesauca militārajā dienestā. Man pazīstamus pat iesauca no pirmā augstskolas kursa, tāpēc es nolēmu nevilkt garumā un pieteicos pats. Tomēr brīvprātīgajiem atšķiras arī samaksa, un zemapziņā jau sen man bija šāda doma. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka savas dzīves karjeru es vēlos saistīt ar militāro dienestu, bet šis dzīves posms vienpadsmit mēnešu garumā noteikti nāks tikai par labu. Te gan jāteic, ka droši vien esmu nedaudz iespaidojies no savas ģimenes, jo tajā ir cilvēks, kurš saistīts ar militāro vidi. Ģimenes atbalsts manā izvēlē arī laikam bija tas noteicošais, kāpēc es šobrīd atrodos šeit,” atzīst Rihards.

Viņš piebilst, ka pagaidām grūti vēl nav, varbūt vēlāk būs, jo nodaļas komandieris jau brīdinājis, ka nākamās dienas mežā nemaz tik vieglas nebūs.

“Šobrīd viss ir labi, bet, lai arī mums ir ziemas tērpi, slapjums par sevi liek manīt. Rokas un kājas nedaudz salst, bet es domāju, ka tas ir tikai normāli šādos laika apstākļos. Šīs trīs naktis, ko nākas pavadīt mežā, mēs tomēr pavadām apkurinātās teltīs, un ir iespēja arī kaut ko pažāvēt. Tiesa, arī tas ir jāiemācās, jo pirmajā diennaktī mums ātri beidzās briketes. Tad sapratām, kā ir jākurina, un tagad viss ir labi. Tāpēc varu teikt, ka līdz šim savu izvēli nožēlojis neesmu. Nemaz jau tik slikti te mežā nav, ir pat silts ēdiens un gūta laba dzīves pieredze,” stāsta R.Stūrītis.

Nepieciešama elementāra izpratne par situāciju

“Karavīri ir tikko uzsākuši pamatapmācību, un pirmā līmeņa mācību kursā ietilpst arī šī trīs diennakšu izdzīvošana mežā. Tas beidzās ar svinīgā zvēresta došanu, kad viņus var uzskatīt par pilntiesīgiem karavīriem. Līdz tam, es gribu teikt, ka viņi īsti neizprot šo sistēmu un daudz kas vēl ir jāmācās. Kaut vai elementārā telšu apkurināšana, kad jāsabalansē kurināmais materiāls un jāplāno kāds solis uz priekšu. Tas viss nāk ar laiku un iemaņām, un karavīrs saprot, kā pielāgoties gan laika, gan sadzīves apstākļiem. To visu viņi apgūst šeit, un tas ir tikai sākums,” piebilst O. Rāviņš.

Karavīram Rihardam jautājam, vai viņu nebiedē šībrīža situācija, kad militāra konflikta gadījumā viņam nāktos stāties pirmajās rindās.

“Grūti pateikt, kas notiktu šādā situācijā. Tāda nav piedzīvota, un es nezinu, kādas būtu manas emocijas. Bailes jau droši vien būtu visiem, mani ieskaitot, bet tās es noteikti pārvarētu. Pirmkārt, armijā jādara tas, ko komandieris saka, un iestāties par savu Dzimteni ir ne tikai karavīra, bet katra pilsoņa pienākums,” uzsver Rihards.

• Gatis Bogdanovs

Valsts prezidents aicina saglabāt mieru — Latvijai tiešu militāru draudu nav

SVINĪGĀ ZVĒRESTA došanas ceremonijā Alūksnē piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Lai arī mums šobrīd ir samērā trauksmains laiks un ir diezgan liela neziņa, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tikai labi sagatavoti, labi apmācīti Latvijas pilsoņi nosargās mieru, nosargās mūsu valsti un, jo mēs vairāk tādi būsim, jo mazākas iespējas, ka kaut kas ļauns notiks,” pauda Valsts prezidents.

Pēc svinīgās ceremonijas “Dzirkstelei” bija iespēja uzdot arī citus jautājumus Valsts prezidentam.

Uz jautājumu par drošību Latvijā un pierobežā, kā arī skaļi izskanējušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos, E.Rinkēvičs “Dzirkstelei” uzsvēra, ka Latvijai tiešu militāru draudu nav.

“Protams, situācija ir saspringta un ir dažāda retorika, taču tai būtu jāpieiet ar zināmu mieru. Mums ir sabiedrotie, un zinām, kas mums pašiem ir jāizdara savas drošības labā. Kas attiecas arī uz sarunām starp Trampu un Zelenski, lai arī šie skati bija dramatiski, neaizmirsīsim, ka ASV uzsvēra, ka tā savas NATO saistības pildīs. Mēs visi atbalstām Ukrainu, jo skaidri zinām, ka Krievija tajā ir iebrukusi. Ukraiņi vēlas taisnīgu mieru un tādu mieru, kas garantē neatkarību,” pauda Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka diplomātija reizēm ir ļoti sarežģīta, un viņš iesaka cilvēkiem nesatraukties.

“Ticiet man – visu to, ko mēs varam izdarīt, to mēs arī izdarīsim! Saprotu bažas, taču, manuprāt, vislabākie risinājumi ir tad, kad tiek saglabāts miers. Nemieru palīdz mazināt arī tas, ja atrodam to, ko varam darīt. Varbūt var iestāties Zemessardzē, dienestā vai kā citādi stiprināt mūsu valsts drošību. Tikai kopā mēs varam būt spēcīgi! Ja mēs būsim saliedēti, tad arī kara draudu nebūs,” uzsvēra E.Rinkēvičs.

Lai arī Valsts prezidents mudināja saglabāt mieru, viņam arī šajā konfliktu pilnajā laikā nav sveša ironijas izjūta. Prezidenta sociālajos tīklos pavisam nesen skaļu rezonansi sabiedrībā izraisījis viņa ieraksts: “Never stop panicking” (nekad nepārstājiet krist panikā – angļ.val.).

“Es domāju, ka daudzi cilvēki saprata šo manu izteicienu, daudzi varbūt bija sabijušies, taču mums ir jāsaprot, ka tuvākajos gados var būt dažāda retorika no daudzām pusēm. Manuprāt, mazliet ironiskais un tomēr optimistiskais skatījums ir nepieciešams,” sarunas noslēgumā uzsvēra E.Rinkēvičs.

• Diāna Lozko

SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.