Veneranda Muižniece, Līgo pagasta pensionāre
Pagājušajā nedēļā man bija iespēja piedalīties novada pensionāru pasākumā Gulbenē. Saku paldies novada pensionāru biedrības vadītājai Annai Vīgantei par šo iespēju, jo šī iespēja tikties ar citiem cilvēkiem mani pacēla kā spārnos un uz brīdi ļāva izrauties no ikdienas grūtībām. Man šis pasākums bija ļoti īpašs, jo tajā piedalīties bija aicināts arī Miķelis Gruzītis no Lubānas. Es viņu saucu par Lubānas puiku, jo kopā ar viņu mācījāmies Lubānas skolā. Žēl tikai, ka skolas vairs nav. Mana dvēsele vienmēr tiecas pretim jaukiem un gaišiem cilvēkiem. Gadi aiziet, ripo atmiņu kamols, bet Miķelis joprojām ir kā spēcīgs ozols. Savulaik, kad pašai bija vairāk spēka, dāvāju viņam pašas ceptu maizīti, bet šim pasākumam palūdzu, lai speciāli Miķelim izcep torti. Viņam vēlu, lai mūžs ir kā nedzēšama lāpa, lai viņš turpina dziedāt par Aivieksti un ozoliem, kas aug tās krastos. Miķelis ir starp tiem cilvēkiem, kas sapulcēti manu draugu saimē. Esmu saglabājusi daudz aprakstu par novada cilvēkiem. Par katru varu pastāstīt, kāpēc uzskatu par draugu. Man dzīve nav bijusi viegla, tāpēc prieku rodu cilvēkos. To radu arī pensionāru pasākumā.
