Latvijā,
siltinot sabiedriskās ēkas, neveiksmīgus eksperimentus var
atļauties, jo par tiem neviens neatbild… Savukārt privātmājas
īpašnieks par šādiem eksperimentiem maksā no savas kabatas,
turklāt bieži ļoti dārgi – pat ar sapuvušu māju,» praksē
pārliecinājies «RB&B» būvniecības eksperts Harijs Tučs.
Nopirkšu
siltumizolācijas materiālu un pats nosiltināšu māju. Kas gan tur
var būt sarežģīts? Izmaksās lētāk!» Daudzi privātmāju
īpašnieki tieši tā arī uzskata. Diemžēl – tas ir tāpat, kā
pašam sev labot zobus. Pietrūkst zināšanu, un, kādu pieļautu
kļūdu dēļ, siltumizolācijas materiāls sēžas,
tam piekļūst mitrums, konstrukcijas pelē… Pats savām acīm esmu
redzējis, ka šādu eksperimentu rezultātā māja sapūst piecu –
septiņu gadu laikā. Īpaši riskanti tas ir koka mājām, jo koks
ļoti uzņem mitrumu.
Pašrocīgi
siltinot, viena no pirmajām kļūdām parasti ir nepareiza
siltumizolācijas materiāla izvēle. Privātais īpašnieks
siltumizolācijas materiālu visbiežāk izvēlas pēc principa –
to, kas lētāks. Iegādājoties siltumizolācijas materiālu,
pārdevējs veikalā pircējam ļoti reti par to sniedz pilnīgu
tehnisko informāciju, jo, pirmkārt, ir ieinteresēts pārdod,
otrkārt, visbiežāk ar siltumizolācijas materiālu
praktiskajā pieredzē nav saskāries, tādēļ nezina, kā tas
kalpos, iestrādājot konkrētas ēkas konstrukcijā.
Tāpēc
mans ieteikums privātmāju īpašniekiem – nesiltināt uz aci, bet
tomēr izvēlēties pieredzējušu meistaru – siltumizolācijas
iestrādātāju. Lai pareizi izvēlētos siltumizolācijas materiālu
un siltināšanas tehnoloģiju, ir nepieciešams veikt precīzus
būvfizikas aprēķinus – izvērtējot konstrukcijas blīvumu,
mitruma virzību tajā un citus rādītājus. Mūsdienās privātmāju
īpašnieku vēlmes ir ļoti radošas, tādēļ ēkas tiek būvētas
ļoti atšķirīgas. Līdz ar to visām neder viens siltumizolācijas
materiāls, arī iestrādes tehnoloģija ir jāizvēlas individuāli.
Lūk,
ātrāk jūtamie faktori, kas liecina, ka māja nosiltināta
nekvalitatīvi!
Vasarā
mājā ir sauss gaiss, bet vēsajā un mitrajā laikā tajā ir ļoti
augsts mitrums. Vasarā iekštelpās ir ļoti karsts, bet ziemā,
gaisa temperatūrai noslīdot līdz mīnuss 10 grādiem, māja ir
pamatīgi jākurina, un apkures rēķins ir augstāks par 70 centiem
kvadrātmetrā.
Esmu
pārliecināts, ka ar mūsdienu materiāliem un tehnoloģijām
privātmāju ir iespējams nosiltināt tā, lai aukstākajā periodā
par apkuri maksātu ne vairāk kā 60 centus par kvadrātmetru, var
pat nosiltināt tā, ka rēķins nav augstāks par 30 centiem.
Privātmājas īpašniekam no siltumizolācijas meistara ir jāprasa
tieši šāds rezultāts – apkures rēķins ne lielāks par 70
centiem kvadrātmetrā! Es arī ieteiktu nepaļauties uz
siltumizolācijas meistara pašslavināšanu, bet pavaicāt konkrētus
objektus, kurus viņš ir nosiltinājis, kā arī noteikti aprunāties
ar šo māju saimniekiem – pavaicāt, cik viņi maksā par apkuri.
Uzskatu,
ka privātmājas
siltināšanai
piemērotākais materiāls ir ekovate. Pamatošu – kāpēc? Mājās
cilvēks pavada visvairāk laika, viņam ir labi jāizguļas, tāpēc
ļoti svarīga ir laba gaisa kvalitāte. Ekovates siltumizolācija
mājā nodrošina kvalitatīvu gaisu, jo regulē mitrumu. Kad ārā,
līdz ar to arī ēkā ir mitrs, siltumizolācijas materiāls uzņem
sevī lieko gaisa mitrumu. Savukārt vasarā, kad ārā, līdz ar to
arī mājoklī gaiss kļūst sauss, ekovates siltumizolācija mitrumu
atdod telpā.
Ekovatei
ir arī liela siltuma inerce, tā uzņem sevī mājas siltumu, pēc
tam to atdod telpā. Tāpēc ar ekovati siltinātā mājā vasarā
ēka tik ļoti neuzkarst, savukārt vēlā rudenī vai agrā pavasarī
konstrukcijas izstaro siltumu, tāpēc kurināt ēku var sākt vēlākā
rudenī.
Ekovate
ir arī viens no dabīgākajiem un ekoloģiskākajiem
siltumizolācijas materiāliem, jo pamatā tiek ražota no avīžu
papīra. Tā satur bora sāļus, kas nelielā koncentrācijā cilvēka
veselībai nav kaitīgi. Turklāt, pareizi iestrādājot, izgarojumi
no tās nenokļūst dzīvojamā vidē.
