Ziemas
aukstie un brīžiem drēgnie mēneši ir ilgs laiks, kurā mums ir
nepieciešams būt īpaši stipriem, miera, prieka un veselības
pilniem. Tieši tāpēc šoreiz sertificētā uztura speciāliste
Lizete Māldere dalīsies pieredzē par to, kā savu ikdienu padarīt
krāsaināku un organismam izturīgāku. Jo dzīvē patiešām nekas
nav nejaušs, arī katram pārtikas produktu dabīgajam tonim ir sava
veselības veicinošā nozīme. Ko šajā pelēkajā laikā ir
nepieciešams noteikti ievērot?
Pirmkārt
– arī šī sava veida “nesezona” nedod iespēju izslēgt
svaigus un neapstrādātus augu valsts produktus no savas
ēdienkartes. Ik dienu ir nepieciešams iekļaut vismaz 500g vai 3
porcijas dārzeņu, piemēram, brokastīs svaigu tomātu un kādu
salātlapu ar gardām brokastu maizītēm, pusdienās notiesāt
tradicionālos burkānu – kāpostu salātus un vakariņās vieglu
un gardu dārzeņu sacepumu. Izklausās taču gardi, vai ne? Neviens
pārtikas produkts nav sava veida super-produkts, ar kura palīdzību
būtu iespējams nodrošināt visas organismam nepieciešamās
bioloģiski aktīvās vielas. Tieši tāpēc viens no veselīga
uztura galvenajiem ieteikumiem ir dažādība.
Dažādība
krāsu ziņā ir ļoti svarīga un tā iemesla dēļ bieži vien
pasaulē tiek radītas arvien jaunas teorijas, kā savu ikdienu un
organismu padarīt krāsaināku, līdz ar to arī veselīgāku. Tāpēc
tālāk par krāsām un to nozīmi.
Tiek
uzskatīts, ka violetās krāsas dārzeņi un augļi (baklažāni,
mellenes, upenes, granātāboli, violetais kāposts un citi)
visbiežāk saturēs vienus no spēcīgākajiem antioksidantiem –
antociāniem. To koncentrāciju nosaka arī krāsas intensitāte un
produkta svaiguma pakāpe. Antociāni organismā uzlabo sirds un
asinsvadu sistēmas darbību gan normalizējot asinsspiedienu, gan
arī uzlabojot holesterīna maiņu organismā.
Zaļās
krāsas dārzeņi un augļi (kāposti, āboli, brokoļi, kabači,
kivi u.c.) satur daudz zaļās krāsas bioloģiski aktīvo pigmentu
hlorofilu, karotinoīdus, kā arī K vitamīnu un folskābi. Tiek
uzskatīts, ka šīs krāsas dārzeņi un augļi var uzlabot
asinsrites un redzes procesus, kā arī organisma reaktivitāti.
Īpaši ieteicami ir grūtniecības laikā, to augstā folskābes
satura dēļ.
Sarkanā
krāsā esošie augi (tomāti, dzērvenes u.c.) saturēs vienus no
spēcīgākajiem antioksidantiem kā karotenoīdus – likopēnu,
hesperedīnu u.c. Tiek uzskatīts, ka tie spēj samazināt organismā
esošo brīvo radikāļu graujošo darbību, samazina onkoloģisko
slimību risku, iekaisumu procesus, kā arī uzlabo organisma imūnās
spējas.
Dzeltenās
un oranžās krāsas dārzeņi un augļi, kā citrusaugļi un tai
skaitā pašmāju ķirbji, cidonijas, burkāni un smiltsērkšķi
galvenokārt saturēs flavonoīdus, beta un alfa karotīnus, kas
organismā tālāk spēj pārveidoties par A vitamīnu, uzlabojot
imūno sistēmu, kā arī ādas un gļotādu veselību. Šīs krāsas
dārzeņu sastāvā papildu esošās balastvielas palīdzēs arī
kontrolēt cukura līmeņa izmaiņas.
Tā
nu katram krāsas pigmentam to bioloģiski aktīvo vielu dēļ ir
sava veselības veicinošā iedarbība un tieši tāpēc daudzveidība
ikdienas ēdienkartē ir ļoti svarīga, neaizmirstot arī baltos
augu valsts produktus.Uzsākt ēst veselīgāk nenozīmē
uzreiz pavisam atteikties no iecienītajiem našķiem vai citiem tā
dēvētajiem “gardajiem grēkiem”. Ja organisms tiek apgādāts
ar tam nepieciešamajām uzturvielām, mazāk arī gribēsies
našķoties.
Atceries – ja sāksi savā ikdienā arvien vairāk
ieviest veselīgus paradumus, tad reizēm tik ļoti kārotā kūciņa
vai izdzertais saldais dzēriens nenodarīs neko sliktu, ja uzturs
pamatā būs sabalansēts. Tāpat arī vienmēr svarīgi paturēt
prātā – ja ēdienkarte ir sabalansēta un tiek pievērsta
uzmanība, vai uzņemtā enerģija tiek arī patērēta, tad galu
galā arī mazāk nākas sevi ierobežot.
