Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu
ēst liesākus ēdienus un vairāk izbaudīt maltīti, jo tas ļautu
izvairīties no liekā svara un citām veselības problēmām,
secinājuši eksperti, izvērtējot ēšanas paradumus mūsu valstī.
Latvijas Diētas ārstu asociācijas
priekšsēdētājs Andis Brēmanis novērojis, ka mēs savā ikdienas
ēdienkartē iekļaujam par daudz tauku un cukura, kā arī balto
miltu izstrādājumu.
“Tauku īpatsvara norma kopējā
ikdienas ēdienkartes kaloriju daudzumā ir līdz 30%, taču Latvijā
šis rādītājs nereti pārsniedz pat 40%,” viņš sacīja,
atgādinot, ka aptuveni trešdaļa valsts iedzīvotāju cieš no
liekā svara.
Arī restorāna “Aqua Luna”
šefpavārs Gints Aizupietis secinājis, ka tradicionālā mājas
virtuve daudzās Latvijas mājsaimniecībās ir pārāk bagāta
taukvielām.
“Cilvēki ēd, piemēram,
milzīgas porcijas ar ceptu gaļu un kartupeļiem, kas peld taukos,
un pa virsu vēl uzlej treknu miltu mērci, lai gan nestrādā smagu
fizisku darbu, kurā uzņemtās kalorijas varētu sadedzināt. Tad
nav jābrīnās, ka ķermeņa svars pieaug un piemeklē citas
nedienas,” teica pavārmākslas eksperts.
Viņš iesaka kartupeļus un gaļu
pagatavot daudz veselīgāk, piemēram, cept tos cepeškrāsnī,
nevis uz pannas – tad taukvielas vajadzēs minimāli vai nevajadzēs
vispār. Dažādus citus dārzeņus vai saknes var garšīgi un
veselīgi pagatavot, vārot, sautējot, tvaicējot un pievienojot
tiem garšaugus.
“Cilvēkiem Latvijā būtu
jāmācās ēst liesāk, daudzveidīgāk, biežāk, lēnāk un
mazākas porcijas, veltot vairāk laika maltītes izbaudīšanai.
Ieradumu lietot treknu barību argumentējam ar to, ka nav līdzekļu
veselīgas pārtikas iegādei. Drīzāk runa ir par iesīkstējušām
tradīcijām, no kurām spītīgi nevēlamies atteikties,”
stāsta virtuves virtuozs.
Viņš norādīja – lai gan Latvijā
plaši izplatīts ir uzskats, ka veselīgi var ēst tikai cilvēki ar
lieliem ienākumiem, vairāki pētījumi parādījuši, ka ēšanas
ieradumi nav tiešā veidā saistīti ar cilvēku ienākumu līmeni,
bet drīzāk ar audzināšanu un izglītību.
Pētījumi
arī apstiprina – ēdot lēnām un cītīgi sakošļājot barību,
uzlabojas vielmaiņas process, mazinās stress un samazinās
kopējais
apēsto kaloriju skaits. Informācija par to, ka esam paēduši, līdz
smadzenēm nonāk tikai pēc 20 minūtēm. Ja ēdam nesteidzoties,
tad saprotam, kad mums jāapstājas.
Arī našķi var būt vienlaikus
veselīgi un gardi – piemēram, restorānā “Aqua Luna”
viesi var saldajā var mieloties ar nogatavinātu mango, kas satur
dabīgo cukuru, šķiedrvielas un vitamīnus. Dažādus vērtīgus
augļus un ogas ikviens cilvēks var iegādāties veikalā vai tirgū
un baudīt tos kā saldēdienu ierastās kūkas, cepumu vai citu
kalorijām bagāto saldumu vietā, mudināja Aizupietis.
Savukārt Diētas ārstu asociācijas
vadītājs Brēmanis uzsvēra – jebkurā gadalaikā ēdienkartei ir
jābūt daudzveidīgai. Tajā būtu jāiekļauj dažādi graudaugu
produkti, piemēram, rupjmaize un auzu putra, dārzeņi un augļi,
tostarp Latvijā audzētas bietes, burkāni, kāposti, āboli. Sava
vieta jāatvēl arī piena produktiem un gaļai, olām, biežāk būtu
vēlams ēst zivis, kā arī zirņus un pupas.
Ziemas sezonā viņš iesaka veselības
uzturēšanai vairāk uzturā lietot ķiplokus, sīpolus, selerijas,
ingveru, pētersīļus – derēs gan svaigi, gan kaltēti, gan
saldēti. Turklāt vēlams biežāk gatavot maltītes no svaigiem
produktiem un mazāk izmantot rūpnieciski ražoto gatavo pārtiku.
