Pēdējā laikā dažādās darba grupās, profesionāļu diskusijās un sabiedrībā aktualizējies jautājums par Latvijas mežiem un to ciršanas intensitāti. Tāpat noris darbs pie grozījumiem Mežu likumā, kurā virkni priekšlikumu izstrādājis Saeimas deputāts Uģis Rotbergs. Diemžēl jāsecina, ka virkne priekšlikumu radīti, nepārdomājot sekas, ko tie var izraisīt. Šādu tuvredzīgu priekšlikumu spēkā stāšanās rezultātā darbu uz laiku zaudētu apmēram 40 000 cilvēku.
Deputāts Rotbergs rosina aizliegt galveno cirti pavasara un vasaras mēnešos, kā arī palielināt to mežu zemju platību, kurā mežizstrāde ir aizliegta. Deputātiem ir jāapzinās, ka jebkādu populistisku mērķu balstītas izmaiņas mežu nozarē var būtiski mazināt Latvijas konkurētspēju. Kāda tad ir Rotberga piedāvāto risinājumu ietekme uz Latvijas ekonomiku? Ja šādi priekšlikumi tiktu pieņemti, pavisam īsā laikā Latvijas mežu nozare kļūtu nekonkurētspējīga, tas ir, ar laiku tā vienkārši pārstātu eksistēt. Četrus mēnešus jebkāda mežu tehnika stāvētu dīkstāvē, nebūtu izejmateriālu koksnes pārstrādes uzņēmumiem un cilvēkiem laukos nebūtu iespēja nopelnīt. Jāatgādina, ka mežu nozare ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijas laukos un mazpilsētās, kur citu darbavietu bieži vien nav. Taču iespaids uz nodarbinātību varētu būt daudz lielāks, jo mežizstrādē un ar to saistītajās nozarēs Latvijā ir nodarbināti apmēram 100 000 iedzīvotāju. Samazinātos arī budžeta ienākumi, palielinātos problēmas ar atjaunojamajiem energoresursiem, tiktu izjaukts līdzsvars starp importu un eksportu. Jau šobrīd, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mūsu konkurētspēja daudzu faktoru ietekmē ir samazināta. Valstī šobrīd ir 21 % mežu zemju, kurās ir liegts veikt mežizstrādi. Mēs neesam tik bagāti, lai šodien šīs teritorijas palielinātu.
Rotberga priekšlikumi paredz mainīt Latvijas Valsts mežu īpašnieku struktūru, nosakot, ka uzņēmuma īpašnieku – valsti – pārstāv ne vien Zemkopības ministrija, bet arī Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tāpat viņš rosina Latvijas Mežu dienestu nodot VARAM pārraudzībā. Rotbergaprāt, tā varētu izvairīties no “cirtēju diktāta”. Šāda interpretācija katrā ziņā mani personīgi un, domāju, daudzus mežizstrādātājus aizvaino. Rotberga kungs ļoti labi zina, kā nosaka valstī ciršanas apjoma tāmi, tāpēc tādām skarbām metaformām šeit nav vieta.
Uzskatu, ka nav nekādas nozīmes mainīt AS „Latvijas Valsts meži” īpašnieku struktūru, jo likumdošanas procesā, normatīvo aktu bāzes sagatavošanā un pieņemšanā, ko apstiprina Ministru kabinetā un Saeimā, var un vajag piedalīties visu ministriju pārstāvjiem, kur tie arī var paust savu viedokli un nostāju, tāpēc neviena no iesaistītajām pusēm netiek apieta.
Sadalot atbildību par īpašumu uzraudzību trīs ministriju starpā, lēmumu pieņemšanas process tiktu padarīts smagnējāks, tas noteikti prasītu palielināt administratīvo aparātu, kas tā jau ir liels. Palielinātos birokrātija. Nav dzirdēts, ka Latvijā ir atgriezušies “treknie gadi”, lai mēs varētu to atļauties.
Arī Valsts meža dienestam ir jāatrodas Zemkopības ministrijas pakļautībā, kur tas kvalitatīvi var pildīt savas funkcijas. Atgādināšu, ka Valsts mežu dienests, līdzīgi kā citas iestādes, savā darbībā balstās uz spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kuru izstrādāšanā var piedalīties ikviens deputāts, ikviens ministrs. Ar nožēlu jāsecina, ka atsevišķi politiķi bez aprēķina un izpētes, balstoties tikai uz savām sajūtām, vēlas ko mainīt acīmredzot tikai tāpēc, lai priekšvēlēšanu laikā piesaistītu sev uzmanību.
