“Lai mūžizglītība sasniegtu savus mērķus, nepieciešams izveidot elastīgas šādas izglītības shēmas, lai tās būtu atbilstošas jebkuram cilvēkam,” sacīja ZMP ģenerālsekretārs Pērs Unkels.
“Lai mūžizglītība sasniegtu savus mērķus, nepieciešams izveidot elastīgas šādas izglītības shēmas, lai tās būtu atbilstošas jebkuram cilvēkam,” atklājot Ziemeļu Ministru padomes (ZMP) un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas rīkoto Baltijas un Ziemeļvalstu konferenci “Cilvēciskais aspekts un dažādība pieaugušo izglītībā”, sacīja ZMP ģenerālsekretārs Pērs Unkels.
P.Unkels uzsvēra četras, viņaprāt, svarīgas lietas, kas jāņem vērā, runājot par mūžizglītību. Pirmā ir šādu elastīgu shēmu izveidošana, lai izglītība būtu pieejama arī tiem, kas nevar paņemt brīvu gadu, lai papildinātu zināšanas, un tiem, kam nav pieejami pietiekami finansiālie resursi.
Otrkārt, ir jānovērtē, kā pēc iespējas vairāk izmantot jaunās tehnoloģijas mūžizglītības organizēšanā, lai padarītu zināšanas pieejamākas pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Treškārt, jārisina finansiālie jautājumi, jāatrod metodes, kā piesaistīt finanses attiecīgām programmām un mērķiem.
Ceturtkārt P.Unkels uzsvēra, ka valstīm ar līdzīgu pieredzi ir jāveido kopīga pieeja mūžizglītības jautājumu risināšanā.
ZPM prezidents arī sacīja, ka Eiropas Ziemeļu reģionam jākļūst par patiesi augošu reģionu un ir jānostiprina valstu savstarpējā sadarbība, lai nākotnē vienotajā Eiropā šis reģions spētu pārstāvēt sevi Eiropas Savienībā.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, uzrunājot konferences dalībniekus, sacīja, ka sen ir pagājuši tie laiki, kad, sasniedzot zināmu izglītības pakāpi, cilvēks varēja ilgstoši un sekmīgi strādāt. “Tagad ir jāmācās jebkurā vecumā,” sacīja ministrs.
Pēc K.Šadurska teiktā, mūžizglītība ir cilvēka tiesības iegūt nepieciešamās zināšanas jebkurā laikā un vecumā. “Konferences nolūks ir no politiskā un didaktiskā aspekta diskutēt par tām sistēmām un iespējām, kā organizēt mūžizglītību,” teica ministrs.
Savukārt Latvijas Pieaugušo izglītības valdes pārstāve Anita Jākobsone runā minēja galvenos sasniegumus Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbībā mūžizglītības jomā, kā būtiskāko izceļot kopējo izpratni par pieaugušo izglītību, pieredzes apmaiņu un kopējos projektus.
Vienlaikus A.Jākobsone atzina arī vairākus šķēršļus šajā sadarbībā, piemēram, partneru nevienlīdzību, informācijas trūkumu valstij par valsti, valodu un komunikāciju barjeras, kā arī Latvijas un Baltijas valstu vājo nevalstisko organizāciju tīklu.
Konferencē, pamatojoties uz desmit gadu Ziemeļu un Baltijas valstu pieredzi, izskata pašreizējās tendences mūžizglītības jomā Baltijas un Ziemeļu reģionā.
Konferencē diskutēja nesen izstrādāto salīdzinošo pētījumu par mūžizglītības stratēģijām un to ieviešanu Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs. Diskusiju laikā izskatīti jautājumi par pieaugušo izglītības motivāciju, pieejamību un integrāciju.
Konferences mērķis ir pulcēt minēto valstu dažādu līmeņu pieaugušo izglītības pārstāvjus, iezīmēt jaunas tendences pieaugušo izglītībā, kas varētu veicināt iesaistīto valstu ekonomisko izaugsmi un pilsoniskas sabiedrības attīstību, palīdzēt izstrādāt nacionālās mūžizglītības stratēģijas atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām, kā arī apkopot ziemeļu un Baltijas valstu sadarbību mūžizglītības jomā pēdējos desmit gados ar mērķi šo sadarbību turpināt nākotnē.
Konferencē paredzēts izstrādāt un pieņemt kopēju plānu ziemeļu un Baltijas valstu nākotnes sadarbībai mūžizglītības jomā tuvāko desmit gadu periodam.Ziņu aģentūra
