Gulbenes novadā decembrī pašvaldības ceļu uzturēšanā finanses ir pārtērētas 2,3 reizes, valsts ceļu uzturēšanā – 2 reizes.
Gan Gulbenes novada dome, gan akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Gulbenes ceļu rajons cer uz papildu finanšu piešķiršanu no valsts sakarā ar lielo sniega daudzumu, kas uzskatāms par dabas stihiju.
Gulbenes novada domes Tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons “Dzirkstelei” stāsta, ka decembrī pavisam iztērēti 42 360 lati, no sniega tīrot pašvaldības ielas un ceļus. Taču mēnesim piešķirtā valsts dotācija šo darbu veikšanai bija tikai 13 385 lati.
A.Pētersons saka, ka līdzīgi veidojas situācija janvārī, jo sniega daudzums nav kļuvis mazāks. “Pašvaldība nedrīkst izmantot savus līdzekļus valsts ceļu uzturēšanai, bet bieži ir tā, ka izmantojam gan, ja redzam, ka pa to ceļu nevar izbraukt, piemēram, skolēnu autobuss.”
A.Pētersons pieļauj, ka, pārtērējot līdzekļus ziemā, pašvaldībai nekas cits neatliks, kā mazāk naudas atvēlēt pašvaldības ceļu uzturēšanai vasarā. Tāpat var notikt ar valsts ceļiem. Akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Gulbenes ceļu rajona direktors Kārlis Cunskis “Dzirkstelei” saka, ka nav izslēgts – uzņēmuma darbiniekiem vasarā nebūs darba, jo nebūs arī naudas, tāpēc nāksies doties piespiedu jeb bezalgas atvaļinājumā.
Problēmas rada slideni ceļi
“Dzirkstele” novērojusi, ka brīžiem novadā ir slidenas brauktuves uz ceļiem un ielām. K.Cunskis bilst, ka tāda situācija palaikam ir iespējama. Par to jāziņo, zvanot uz viņa vadīto iestādi pa tālruni 64473351. “Ceļus kopjam, ievērojot noteiktu darbu ciklu. Taču jāņem vērā arī tas, ka laika apstākļi strauji mainās,” skaidro viņš. Brauktuvju slīdamību uz šosejām mazina, kaisot ar tehnisko sāli, kuru saņemam no Baltkrievijas. Zemes ceļus ar greideru rievojam.
Gulbenes pilsētas pārvaldes speciālists saimnieciskajos jautājumos Juris Aleksāns “Dzirkstelei” saka, ka par slidenām Gulbenes ielām ir konkrēti jāziņo pilsētas pārvaldei, zvanot pa tālruni 64473574. Īpaša uzmanība tiekot pievērsta ielu krustojumu kaisīšanai ar tehnisko sāli. Tomēr lielā salā sāls iedarbība zūd, kad gaisa temperatūra kļūst zemāka par – 4 grādiem.
Joprojām sūdzas par sniega vaļņiem
J.Aleksāns stāsta, ka pilsētā ir apstājusies sniega izvešana, jo izrādījies, ka ārpus pilsētas veidotajās sniega krātuvēs apakšā jau krājas ūdens. “Tas nozīmē, ka sniegs jau kūst. Vietās, kurp vedām sniegu, jau pilns laukums ar to. Ir uz pusi vairāk sniega nekā pagājušajā sezonā!” viņš saka.
Gulbenieši joprojām ir nesaprašanā, kāpēc pašvaldība pēc sniega šķūrēšanas ielās nenorīta sniega vaļņus, ko sastumj priekšā privātmāju piebraucamajiem ceļiem. J.Aleksānam šajā sakarā ir sava teorija: “Naktī uz trešdienu pilsētā tika tīrītas ielas. Uzreiz bija sūdzības! Labāk būtu netīrīt, kā to dara kaimiņu pilsētas?”
J.Aleksāns saka, ka viņam ir zināmas problēmas ar sašķūrētu sniegu pie privātmājas. Nākoties pašam ņemt rokās lāpstu. Taču daudzās privātmājās dzīvo veci, nespēcīgi cilvēki. Varbūt viņiem varētu palīdzēt “simtlatnieki”? Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte “Dzirkstelei” saka, ka “simtlatnieki” jau tīra ielu krustojumus, kā arī pie luksoforiem. Taču pašvaldībai neesot pienākums tīrīt sniega vaļņus pie privātmāju piebraucamajiem ceļiem. “Ja šogad “simtlatnieki” tiktu norīkoti to darīt, kas notiktu nākamgad, kad tādu “simtlatnieku” vairs nebūs?” viņa vaicā. Gulbenes pilsētas sakopšanā pašlaik ir nodarbināti 29 Eiropas stipendiāti, kas katru dienu strādā astoņas stundas. Daudzi no viņiem, kā norāda L.Miezīte, faktiski veic sētnieku darbu un savu darbdienu sāk agrāk nekā citi gulbenieši.
