Turpinām publicēt stāstiņus par Čupīti, ko esam saņēmuši Aivas stūrītī.
Turpinām publicēt stāstiņus par Čupīti, ko esam saņēmuši Aivas stūrītī.
Kā Čupītis kļuva par Veģīti
Reiz māmiņai piedzima dēliņš, kas negribēja ēst pienu. Viņam garšoja tikai čupa-čups. Un izauga puisītis apaļš kā čupa-čups. Citi bērni ziemā slidinājās no kalna, bet Čupītis domāja, kādēļ viņam nepamēģināt iesēsties ragavās, bet nekas nesanāca, Čupītis bija pārāk resns. Ko nu darīt? Čupītis negribēja atteikties no gardajām konfektēm. Viņš, lai atbrīvotos no liekā svara, sāka sev melot. Ēda veģetāros ēdienus, jo bija izlasījis, ka tie palīdz novājēt. Čupītis iedomājās, ka tas ir čupa – čups, un ēda tos ar pilnu muti. Dienas gāja, un viņš kļuva tievāks. Čupītis vairs neēd čupa – čupus, jo negrib kļūt atkal resns. Viņš pat mainīja savu vārdu pret Veģīti, jo Čupītis viņam atgādinot par čupa-čupu.
Gunta Zvaigzne
***
Čupītis un feja
Reiz māmiņai piedzima dēliņš, kas negribēja ēst pieniņu. Viņam garšoja tikai čupa – čups konfektes. Un izauga puisītis apaļš kā čupa – čups. Citi bērni ziemā slidinājās no kalna, bet čupītis tikai sūkāja čupa-čupu saldās konfektes un skatījās, kā bērni slidinās. Skatoties Čupītis bija tā sasnidzis, ka vairs nevarēja pakustēties. “Ai! Kas tad tu tāda esi?” iesaucās Čupītis. Viņš bija ieraudzījis kādu sieviņu. “Es esmu feja.” “Bet kur tad palika sniegs?” “Es – feja – to nobūru. Man taču ir burvju nūjiņa. Tā māk visas burvestības.” Labā feja izglāba čupīti no saslimšanas.
Zanda Apine (6 gadi)
***
Čupa – čups
Reiz māmiņai piedzima dēliņš, kas negribēja ēst pieniņu. Viņam garšoja tikai čupa – čups konfektes. Un izauga puisītis apaļš kā čupa – čups. Citi bērni ziemā slidinājās no kalna, bet Čupītis ar savu resno vēderu to nevarēja. Viņš paņēma slēpes un mēģināja slēpot. Taču nekas labs neiznāca arī no tā. Tad viņš teica: “Vajadzēja klausīt mammu, jo tad man ietu labāk.”
Andris Locāns (7 gadi)
***
Puisēns Čupītis
Vienai māmiņai piedzima puisītis,
Drīzi tam ielika vārdiņu Čupītis!
Brēca viņš augu nakti un dienu,
Prasīja konfeti, nedzēra pienu.
Māmiņai likās puisēns tāds vārs,
Tikai uz konfetēm bija viņš kārs.
Čupa-čups garšoja viņam tik dikti,
Ēda tās daudz, bet nebija slikti.
Resnumā padevās dienu no dienas,
Kājās vairs nelīda bikses nevienas.
Māmiņa bēdās rokas tik plāta,
Te jau var palikt arī bez prāta.
Beidzot šādu lēmumu ņēma,
Bez čups diētu puisēnam lēma.
Vajadzēs vingrot vēl katru dienu,
Iedzert pa glāzei siltu pienu.
Drīzi Čupītim niķi bij pāri,
Dzēra viņš pienu pavisam kāri.
Tagad stingra kārtība valda,
Čupa-čups konfetes nav vairs uz galda.
Lindas un Kristapa vecmamma
***
Gardēdis
Reiz māmiņai piedzima dēliņš, kas negribēja ēst pieniņu. Viņam garšoja tikai čupa – čups konfektes. Un izauga puisītis apaļš kā čupa – čups. Citi bērni ziemā slidinājās no kalna, bet Čupītis ēda, ēda, ēda čupa – čups, un viņam tas garšoja. Viņš ēda, ēda tālāk, bet mamma viņam neļāva, jo paliks resnāks un citi bērni apsmies.
Viņam bija māsa, kam arī drusciņ garšoja čupa – čups, bet viņa nebija resna kā brālis. Ja arī viņa daudz ēdīs, tad naktīs nevarēs gulēt un sāpēs vēders, būs slikti. Māsa spēlējās ar Bārbijām, bet brālis domāja iet ārā, jo viņam apnika sēdēt mājās un ēst visu laiku čupa – čupus. Kad izgāja laukā, viņš aizmirsa ragaviņas. Aizskrēja uz mājām pēc tām, bet mamma teica: “Vai tev ir vērts iet?” Viņš teica: “Lūdzu, lūdzu.” Tad viņš paņēma ragaviņas un spēlējās ar citiem bērniem, un kļuva tievs. Mamma priecājās, jo viņš sāka ēst maizi un zupas.
Evija (6 gadi)
