Šajā skaitāmpantiņā ietvertā jēga lieliski atbilst nosacījumiem, kurus diemžēl stūrgalvīgi turpina izpildīt daļa Latvijas iedzīvotāju, kas mūžīgi piemirst, ka par brīvu šajā pasaulē ir tikai siers peles slazdā un arī tikai otrajai pelei.
Akli tic “likteņa dāvanām”
Lai gan policija, plašsaziņas līdzekļi un dažādas organizācijas izteikušas vairākkārtējus brīdinājumus nepakļauties vilinošu akciju piedāvājumiem un paziņojumiem par milzu laimestiem, iedzīvotāji turpina akli ticēt „likteņa dāvanām” un, saņemot vilinošu piedāvājumu e-pastā, mobilajā telefonā vai vienkārši ierakstītā vēstulē, ir gatavi izpildīt dīvainus nosacījumus, šķirties no prāvām naudas summām un gaidīt lielos miljonus… Līdz beidzot nāk skarbā apjausma, ka esi pamatīgi apmuļķots, un tad nu atliek vien sirsnīgi noraudāt pa rūgtai asarai un ironiski pasmaidīt pašam par sevi, jo neviens taču ar varu uz banku nevilka, uz e-pastu atbildēt nespieda un piedāvāto mobilā telefona atjaunošanas karti arī nelika pirkt!
Kļūst “bez vainas vainīgi”
Valsts policijas Madonas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore Sanita Briede, kas izmeklē šādus gadījumus, min vairākus piemērus, kad iedzīvotāji pēc tam, kad kļuvuši par krāpniecisko darījumu upuriem, vērsušies pēc palīdzības policijā.
Tā 2009.gada decembrī uzsākts kriminālprocess, kad par „bez vainas vainīgo” kļuvis cilvēks, kurš lētticīgi izpildījis svešas personas e-pastā sniegtos norādījumus un bankā iesniedzis viltotus ceļojumu čekus cerībā saņemt solīto starpniecības naudu – 10 % no darījuma summas. Šo savādo „darba piedāvājumu” vīrietis bija atradis ievietotu interneta mājas lapā “www.jobinlatvia.com”. Atliek vien apbrīnot, cik vieglprātīgi mēs uz šādām adresēm nosūtām savus pases datus, personas kodus, dzīvesvietas adreses utt., kas vēlāk tiek izmantoti krāpniecisku darījumu veikšanai. Tāpat nepārdomāti aizpildām un parakstām finanšu dokumentus, kas jau attiecīgi ir krimināli sodāms pārkāpums! Jo skumjāku visu šo teātri padara fakts, ka vēlāk krāpniekam ir maz ko pārmest! Cietuši paši pilnīgi vieglprātīgi un brīvprātīgi veikuši visas darbības! Neviens nedraudēja, nespieda, nelika, tikai piedāvāja. Krāpnieki to lieliski izmanto un par izdarīto maksā ne jau viņi!
Citā gadījumā kāds vīrietis, saņemot e-pastā paziņojumu par laimestu 500 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu apmērā, dodas uz banku un nedomājot uz norādīto kontu pārskaita prasītās kurjera pakalpojumu izmaksas – 442 latus un 67 santīmus (konvertējot prasītās 500 sterliņu mārciņas)! Un krāpniecību lētticīgais „laimētājs” atklāja tika tad, kad pēc nedēļas no mahinatora saņēma vēstuli ar informāciju, ka uz iespaidīgo naudas pārvedumu ir uzlikts arests (it kā „cīņas ar terorismu” vārdā) un norādi, lai arestu noņemtu, uz minēto kontu jāpārskaita vēl 2400 sterliņu mārciņas! Tas nu „vienkāršam latvietim” bijis par daudz un viņš pēc palīdzības vērsies policijā. Varam tikai minēt, ar kādiem „piedāvājumiem” klajā nāktu „loterijas organizētājs”, ja vīrietim arī šī nauda dīvainā kārtā būtu atradusies un viņš pārskaitījumu būtu veicis!
Par leģendu jau kļuvušas īsziņas mobilajā telefonā ar norādi, ka pret solīto vairākus simtus latu lielo laimestu jānosūta vien dažus latus vērti atjaunošanas karšu kodi!
Neticēsiet, bet tas notiek Latvijā! Un varam tikai prognozēt, cik šādu gadījumu paliek noklusēti, jo liela daļa iedzīvotāju, kas kļuvuši par mahinatoru upuriem, būtu gatavi drīzāk aiz kauna zemē ielīst, nekā stāstīt citiem par savu apbrīnojamo lētticību.
Noteikti jāpievērš uzmanība
Policija atkārtoti vēršas pie iedzīvotājiem ar aicinājumu un atgādinājumu, kam noteikti jāpievērš uzmanība, pirms iesaistīties tamlīdzīgās „akcijās”: piezvaniet uz mobilo telefonu informatīvajiem tālruņiem, lai uzzinātu, vai un kādas akcijas tiek rīkotas; konsultējieties vismaz ar draugiem un paziņām, ko viņi domā par dīvaino paziņojumu jūsu e-pastā vai saņemtajā sūtījumā, ideālā variantā, ja vēlme „atrakcijās” piedalīties ir tik milzīga, pirms uzsākat kādas darbības, vēlams konsultēties ar juristu; izmantojiet interneta piedāvātās iespējas, lai pārliecinātos par firmas eksistenci, darbības jomām un piedāvājumiem; pieaugušajiem bērniem vajadzētu šādu „akciju” bīstamību un esamību pārrunāt ar saviem vecākiem un radiem (cienījamos gados), lai brīdinātu par iespējamiem krāpnieciskiem gadījumiem; desmit reizes nomērīt, pirms griezt!
