Ir sākusies aktīvā dravošanas sezona, tāpēc Latvijā notikuši arī pirmie bišu saimju zādzību gadījumi. Pavisam nesen Priekuļu novada Bērzkroga biškopim tika nozagti pieci bišu stropi ar visām bitēm, radot aptuveni 700 latu lielu zaudējumu.
“Arī manā bišu dravā daudzas reizes ir viesojušies divkājainie revidenti. Cik man zināms, tad pirms vairākiem gadiem arī Druvienas pagasta biškopei zagļi aiznesa stropus ar visām bitēm. Lai gan tāds strops, kādi ir man, sver aptuveni 60 kilogramus, diviem spēcīgiem vīriem to aiznest nav nekādu problēmu. Bišu stropi, kas atrodas pie mājas, jau ir lielākā drošībā. Pagaidām, paldies Dievam, stropus vēl projām nenes, tikai rāmji un stropu pakojums gan ir bijuši izsvaidīti. Tas nozīmē, ka dravā saimniekojuši neprofesionāļi,” stāsta Jaungulbenes pagasta pieredzējušais biškopis Armunds Galviņš. Viņš pārliecinājies, ka bišu saimes cita no citas atšķiras. Vienas ir niknākas, otras – mierīgākas. “Ja drava tiek dalīta pa vairākām vietām, tad iesaku tālākajās vietās likt stropus ar niknajām saimēm, lai zagļus sadzeļ,” iesaka A.Galviņš. Viņš uzskata, ja kāds strops tiks nozagts, sadzīt pēdas zagļiem būs ļoti grūti. “Var katru stropu numurēt, bet metāla numuru ir viegli noraut, savukārt uzkrāsoto – aizkrāsot,” viņš saka.
Nezog medu, zog bites
Gulbenes novada biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Rožlapa, kurš biedrības valdes priekšsēdētāja grožus vasaras beigās nodos biteniekam Rolandam Krevicam, apstiprina, ka Lauku atbalsta dienests pieprasa katru bišu stropu iekrāsot vai apzīmogot. “Man bija saruna ar Krimuldas pagasta pārvaldes vadītāju, kurš arī ir bitenieks. Arī viņš uzskata, ka vienīgais variants, lai pasargātu stropus no zagļiem, ir dažādās stropa vietās uzspiest zīmogus, īpaši bišu stropa iekšpusē. Ja kāds tos mēģinās izkasīt no koka, tad strops būs sabojāts. Lauku atbalsta dienesta speciālisti sliecas uz to, ka zīmogi jāliek ārpusē, bet, manuprāt, tam nav nekādas jēgas, jo krāsu var pārlaist pāri visam,” domā J.Rožlapa. Līdz šim viņa bišu dravā pēdējos gados vandalisms nav piedzīvots, lai gan pirms tam gandrīz katru dienu nācies secināt, ka kāds ir ciemojies dravā. “Diemžēl profesionālie bišu zagļi strādā tik perfekti, ka bites vispār netiek traucētas. Bišu stropus ar visam bitēm jau šodien nezog tāpēc, lai tiktu pie medus, bet bišu dēļ. Bitenieks apzog bitenieku. Es savā dravā izmantoju korpusu stropus, tāpēc spēcīgam cilvēkam stropu aiznest nav problēmu,” spriež J.Rožlapa.
To veicina Eiropas subsīdiju politika
Pēdējā laikā palielinās pieprasījums pēc bišu saimēm, kā arī pēc bišu stropiem, jo, kā izrādās, tos nav iespējams izgatavot pietiekamā daudzumā. Arvien vairāk cilvēku izvēlas nodarboties ar dravniecību. Šogad zādzību skaits varētu būt pat vēl lielāks nekā pērn, jo, kā norāda Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, straujās un neprognozējamās, mazāk labvēlīgo apgabalu atbalsta politikas maiņas dēļ, varētu aktivizēties atsevišķi negodīgi zemes īpašnieki. Līdzīgi domā arī biškopis Juris Slaucītājs, kura bišu drava atrodas Jaungulbenes pagastā. “Tiem, kuriem ir daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes, prasa, lai uz noteiktu hektāru skaitu būtu noteikts skaits liellopu, cūku, aitu. Tās var būt arī bites, jo tad ir iespējams saņemt paaugstinātas subsīdijas no Eiropas. Tieši tāpēc ļoti daudzi cenšas ieviest bites, vienalga – prot vai neprot ar tām rīkoties. Man arī viens cilvēks no kaimiņu novada, kuram ir 300 hektāru zemes, gribēja, lai savu bišu dravu pārrakstu uz viņa vārda šo pašu subsīdiju dēļ. Diemžēl šī prasība, ka uz noteiktu hektāru skaitu jābūt noteiktam dzīvnieku skaitam, arī rada šīs nepatīkamās zādzības,” saka J.Slaucītājs. Lai pasargātu stropus no zagļiem, viņš iesaka dravu apjozt ar žogu vai arī stropus aizslēgt.
“Eiropas prasības mums, biteniekiem, tomēr izdarīja “lāča” pakalpojumu, ko mēs atminēsimies vēl gadu desmitiem,” uzskata J.Rožlapa.
