Amālija Zvaigzne dzīvo Alūksnē, bet bērnudienas ir pavadījusi Rīgā. Alūksnē viņai patīk, bet ik palaikam tomēr Amālijai ir vēlēšanās aizbraukt uz Rīgu.
Amālija Zvaigzne dzīvo Alūksnē, bet bērnudienas ir pavadījusi Rīgā. Alūksnē viņai patīk, bet ik palaikam tomēr Amālijai ir vēlēšanās aizbraukt uz Rīgu. “Laikam tāpēc arī mani bērni dzīvo Rīgā,” domā Amālija.
Amālijai skolas gados savs vārds nav paticis, bet vēlāk ar to sadzīvojusi labāk. Viņa atzīst, ka vārds ir sens un rets. “Kad es vēl strādāju, mūsu kolektīvā bija jauns armēnis, kurš teica, ka man esot skaists vārds. No tās reizes es esmu ar vārdu apmierināta. Ir jauki, ja kāds pasaka citam labu vārdu. Diemžēl mēs to maz darām. Tas taču ir tik viegli – pateikt kaut ko jauku. Ir pagājuši divdesmit pieci gadi, bet es laipnību joprojām atceros,” atzīst alūksniete.
Amālija nezina, kāpēc mamma izvēlējusies tādu vārdu. “Bērnībā nāca pie mums tante Amālija. Un droši vien viņai par godu man ielika šo vārdu,” domā Amālija.
Gunārs Treimanis par Amāliju raksta: “Gražīga, asa, pat uzstājīga. Viņai visu var piedot neapslāpējamās enerģijas dēļ. Ķīvējas ar darbabiedriem. Taču visumā ir sprigana un valšķīga. Nomokās ar apziņu, ka pasaule tik nepareizi iekārtota.”
Amālijai šajā vecumā vārdadienas patīk svinēt labāk nekā dzimšanas dienas, “jo nav jāskaita gadi,” piebilst Amālija. Parasti vārdadienās pie gaviļnieces atbrauc bērni ar mazbērniem, un arī šoreiz Amālija gaida savus mīļos. “Ir patīkami, ka mazbērniņi nāk ar tādiem maziem, skaistiem pušķīšiem,” priecājas Amālija.
Amālija ir pensionāre, kurai patīk darboties dārzā. “Bietes un burkānus man nepatīk rušināt, bet puķes gan. To manā dārzā ir visvairāk. Man diemžēl puķes nav tik skaisti sagrupētas, bet vienmēr dārzs vienos ziedos. Kaut svētdiena pavadīta dārzā, tā man ir atpūta,” ar sajūsmu saka Amālija.
