Tuvojošos pavasari daudzi vēlas sagaidīt mundri un veselīgā izskatā. Biežāk tiek vērtas solārijstudiju durvis, lai iegūtu viegli brūnganu iedegumu. Ādas ārsti atzīst – nav nekā ļauna, ja solārijā sauļojas ar mēru. Pretējā gadījumā vēlāk var izjust nopietnas veselības problēmas.
4. februārī visā pasaulē atzīmē Pasaules pretvēža dienu, šogad akcents tiek likts uz ultravioletā (UV) starojuma kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un tā saistību ar ādas vēža attīstību.
Brūni kā rieksti
Latvijā tāpat kā citur pasaulē saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, kā arī mirstība no tiem ir augsta, un īpaši ādas audzēju izplatībai ir tendence palielināties. Veselības ministrijas Veselības veicināšanas speciāliste Silva Erba uzsver, ka solāriju popularitāte ir viens no noteicošajiem riska faktoriem, kas var izraisīt dažādas ādas saslimšanas, tajā skaitā ādas vēzi. Dermatoloģe Aija Bičevska skaidro, ka bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu un risks saslimt ar ādas vēzi viņiem ir lielāks. Tieši šā iemesla dēļ kopš pagājušā gada septembra bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam solāriju drīkst apmeklēt tikai ar ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu.
«Solāriju iekārtu UV starojuma ietekme uz veselību nav pilnībā izpētīta. Ādas vēzis parasti izveidojas ilgākā laika periodā, bet solāriji kļuvuši populāri salīdzinoši nesen, tādēļ jāpaiet vēl vairākiem gadiem, lai būtu pilnīgi skaidra to ietekme uz ādas vēža attīstību,» atzīst S.Erba. Tomēr ārsti atgādina, ka atkārtota starojuma ietekmē iedegums skar dziļākus ādas slāņus, tādēļ āda sabiezē un kļūst sausa. «Nav mazums gadījumu, kad pie manis uz pieņemšanu cilvēki nāk brūni kā rieksti. Viņiem jau ir ādas problēmas, bet tās viņi cenšas «noslēpt» ar mākslīgā iedeguma palīdzību. Tas ir pavisam aplami. Cilvēkiem ar ādas problēmām solārijs nav nekas labs. Pārsauļošanās dēļ nereti āda lobās vai pārragojas, kļūst cieta, pigmentējas, veidojas melanomas un var attīstīties arī citas ādas slimības, īpaši, ja paralēli tiek lietoti medikamenti. Protams, veseliem cilvēkiem ar labu ādas struktūru samērīga sauļošanās, lietojot UV aizsargkrēmus, nekaitē,» atzīst A.Bičevska.
Ilgstošas sauļošanās sekas ir ādas novecošanās un ādas vēža attīstība. Pārāk bieža solārija apmeklēšana bojā ādas šūnas un izmaina to ģenētisko materiālu. Šūnām daloties nepareizi, ar laiku tās var iegūt ļaundabīgo šūnu spējas dalīties ātri un nekontrolējami. Tā attīstās ādas vēzis.
Jāsarga acis un dzimumzīmes
Ādas novecošanās ir viena no UV starojuma «dāvanām». A.Bičevska brīdina, ka aktīviem solārijmīļiem āda ar gadiem kļūst ļengana, krunkaina, ar tumši brūniem plankumiem. Ļoti svarīgs nosacījums – sauļošanās laikā lietot aizsargbrilles. Pretējā gadījumā acīm iespējams iegūt līdzīgus apdegumus kā ādai, un to sauc par fotokeratītu. Ilgāku laiku nelietojot aizsargbrilles, var veidoties dažādi redzes orgāna bojājumi, piemēram, lēcas apduļķošanās jeb katarakta, kā arī acs melanoma. Ļaundabīgā melanoma ir visnopietnākā ādas vēža forma mirstības kontekstā. Tā var attīstīties jebkurā vietā un no visparastākā dzimumzīmes, ko tā arī sauc – melnās dzimumzīmes vēzis. Visbiežāk ādas vēzis novērots uz rumpja, bet sievietēm tas nereti mēdz attīstīties uz apakšstilbiem.
Ne viss ir slikts
Taču solārijs nav tikai lielais bubulis. S.Erba stāsta, ka atsevišķi pētījumi parādot arī tā pozitīvās puses, piemēram, cilvēkiem, kas sauļojas solārijā, D vitamīna koncentrācija organismā ir pat divas reizes augstāka. Arī minerālu koncentrācija gūžas kaulā viņiem ir daudz augstāka nekā tiem, kas nesauļojas.
