Jau divarpus gadus lizumnietis, pazīstamais kāpostu, konfektes “Gotiņa” un citu saldumu ražotņu īpašnieks Normunds Audzišs ir arī viens no 17 deputātiem Gulbenes novada domē. Sarunai ar “Dzirksteli” viņš piekrīt uzreiz, taču arī neslēpjot, ka deputāta krēslā gribētu paveikt vairāk, ja vien būtu vairāk laika tajā pasēdēt.
– Vai viegli būt uzņēmējam un vienlaikus deputātam?
– Atbildīgs ir gan viens, gan otrs darbs. Kā uzņēmējs varu būt gandarīts, ka aizvadītajā gadā beidzot savu biznesu ir izdevies sakārtot tā, ka darba organizācijā un pārvaldē reāli darbojas dalītā atbildība. Strādājot pēc noteiktas shēmas, katrs darbinieks zina, par ko atbild. Līdz ar to ar dzīvesbiedri Ivetu mēs varam sekot operatīvajam darbam un veikt procesu kontroli. Tagad mums pašiem ir vairāk laika, lai domātu, kāds būs mūsu bizness nākotnē, attīstībā. Kā deputāts par sevi varu atklāti teikt – mana atdeve šajā darbā varētu būt lielāka. Man nav, ko slēpt. Reizēm grūti vēlamo savienot ar reālajām iespējām, tāpēc pats sev jautāju, vai uzņēmējam vispār ir jābūt deputātam. Saprotu, ka mans kā uzņēmēja skatījums novada domē var būt noderīgs, pārstāvu nodokļu maksātāju intereses kā darba devējs, aiz kura stāv aptuveni 120 strādājošo Lizumā un 70 arī citos novados – Skrīveros un Rīgā. Sadarbībai starp pašvaldību un uzņēmējiem ir jābūt. Tāpat kā ir jābūt sadarbībai starp tiem, kas pelna un kas tērē. Kopā ir jādomā par pozitīvo, par to, ko gaidām cits no cita, dzīvojot kopīgā sabiedrībā – Gulbenes novadā un Latvijā. Būt deputātam nav viegli, jo, lai kvalitatīvi iesaistītos lēmumu pieņemšanā, tam ir jāvelta pietiekami daudz laika. Tā reizēm pietrūkst. Muļķi laižot, nekad nebalsoju. Tā būtu bezatbildība. Dokumentus, kas saistīti ar domes sēdēs skatāmajiem jautājumiem, es tāpat kā visi pārējie deputāti saņemu elektroniski un laikus – pāris dienas iepriekš. Varu izlasīt un apdomāties. Tomēr ir jautājumi, kur ar to vien ir par maz. Vajag papildu informāciju. Un tad ir problēmas, jo var pietrūkt laika visu neskaidro jautājumu noskaidrošanai.
– Novērots, ka domes sēdēs jūs jautājat tikai tad, kad patiešām ir kaut kas neskaidrs.
– Man nepatīk pļāpāt vienu un to pašu desmit reizes. Ja viens jau ir pateicis to pašu, ko domāju es, nemēdzu atkārtot, tērējot visiem dārgo laiku. Es protu “smuki norunāt”, bet kam tas vajadzīgs? Pārsvarā klausos, skatos, domāju, lai saprastu. Kā novada domes deputāts šobrīd nepārstāvu nevienu partiju un ne uz vienu jautājumu neraugos politiski. Uzskatu, ka ir jābūt tikai un vienīgi tā. Pretējā gadījumā, pieņemot lēmumus, mēs daudz ko varam salaist grīstē.
– Pagājušā gada pēdējā domes sēdē nepiedalījāties, kur tika lemts par algu palielināšanu pašvaldības amatpersonām.
– Jā, diemžēl uz domes sēdi nevarēju ierasties, jo man todien bija jābūt Skrīveros. Man negribas neko sacīt par algu palielināšanu domes amatpersonām, tomēr teikšu. Tas ir par agru, vēl nebija pienācis laiks šāda jautājuma “kustināšanai”. Jā, varbūt vajadzēja sakārtot atalgojuma sistēmu! Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc vispār tā drīkstēja rīkoties. Saprotu, ka pašvaldībā vadošo darbinieku atalgojumā pilnībā nebija ievērots proporcionalitātes princips, tāpēc nācās palielināt algu novada domes priekšsēdētājai. Izvērtējot viņas vietnieka algu, tika secināts, ka nav loģiski, ja šī alga ir mazāka nekā domes izpilddirektorei. Šīm divām algām jābūt vienādām. Tika nolemts attiecīgi palielināt atalgojumu arī pārējiem speciālistiem. Vai tas ir pareizi? Ekonomikā mēs pagaidām uz augšu nerullējam ne novadā, ne valstī. Paskatīsimies, kas turpmāk notiks – laika posmā no janvāra līdz martam. Domāju, ka ekonomiskie un finanšu rādītāji būs sliktāki, nekā mēs to gribētu sagaidīt. Kamēr ekonomika nav atspērusies, patiesībā nevajadzētu ķerties klāt algu palielināšanai nekur un nevienam, par prēmiju vai naudas balvu izmaksu nemaz nerunājot. Līdztekus tam, ko lemjam pašvaldībā, būtu jāseko līdzi novada uzņēmējdarbībā notiekošajam. Esmu par to, lai katrs darbinieks saņem algu, kuru ir nopelnījis, nevis nosēdējis, nobumbulējis. Tāpēc ir jāizvērtē, cik kurš darbinieks ir strādājis!
– Vai neliekas, ka novada domē ir pārlieku uzpūsti štati?
– Domē ir jāanalizē, lai kāds amatā nesēdētu tikai politisku apsvērumu dēļ un vai pēc konkrētā cilvēka paliek arī kāds “sausais atlikums”. Lai nav tā, ka papīru kaudzes iegulst arhīvos un viss. Vai tāds darbs ir vajadzīgs? Man ļoti simpatizē tas, ka, Nilam Ušakovam stājoties Rīgas domes priekšgalā, pašvaldībā darba uzskaitē tika ieviesta elektroniskā sistēma, kuras rezultātā darbinieku skaitu domē bija iespējams samazināt ļoti būtiski. Vai Gulbenes novada domē varētu veikt kaut ko līdzīgu? Ir jāvērtē, kuri amati patiešām ir nepieciešami un bez kuriem var iztikt! Varbūt var trīs amatus apvienot vienā? Un darbs no tā necietīs! Savā uzņēmējdarbībā esmu to izmēģinājis. Tas efektīvi darbojas!
– Kā raugāties uz variantu, ka divas pagastu pārvaldes vada viens cilvēks?
– Uz to skatos ļoti pozitīvi! Ja tie ir mazi pagasti un ja tajos saimnieciskā darbošanās nav nemaz tik liela, tad apvienot divu vai pat trīs pagastu pārvalžu vadīšanu viens cilvēks var itin mierīgi. Tas ir pilnīgi pieņemami. Katra pagasta pārvaldē taču arī uz vietas paliktu darbinieki, kuri elementāri tiktu galā ar operatīvajiem jautājumiem. Pārējos jautājumus var atrisināt, kad pārvaldniekam ir iedzīvotāju pieņemšanas laiks.
– Vai dome ir cietusi korupcijas skandālā saistībā ar varbūtējām nelikumībām Gulbenes kultūras centra renovācijā?
– Gulbenes novada pašvaldības reputācija citu Latvijas iedzīvotāju acīs ir cietusi. Nesmukums izskanēja. Morāli mēs esam cietēji. Bet vai tādi esam arī juridiski un finansiāli? Mēs, nezinot visus faktus, nedrīkstam bezatbildīgi paziņot, ka pašvaldība sevi atzīst par cietušo kriminālprocesā, kura pamatotība vēl ir jāpierāda. Salīdzinājumam varu teikt, ka pagājušā gada nogalē nepamatoti izplatīto baumu dēļ cieta arī “Swedbank” Latvijā. Kurš to atlīdzinās? Neviens! Ar savu morālo viedokli mēs finanšu jautājumus izlemt nevaram.
– Kāda ir novada domes sadarbība ar uzņēmējiem?
– Manuprāt, tam ir jābūt kaut kam vairāk par apmaiņu ar apsveikumiem svētku reizēs. Protams, šajās attiecībās starp pašvaldību un uzņēmējiem iniciatīvai ir jābūt abpusējai. Katrs uzņēmums ir ar savu specifiku. Tāpēc pašsaprotams, ka savstarpējo kontaktu uzturēšana ir pasīva. Lai aktīvi komunicētu, jārod laiks satikties vismaz reizi mēnesī. Ne vienmēr un ne visur tas ir iespējams. Valmierā ir šādas tradīcijas. Pie mums pagaidām – ne. Gulbenes novadam ir iespēja piesaistīt vietējos uzņēmējus sadarbības saišu stiprināšanai ar pašvaldībām Krievijā, Pleskavā, Sanktpēterburgā, tāpat arī Baltkrievijā. Katram ir iespēja piedalīties, aizbraukt. Taču, ja kāds uzņēmējs to vēlas, pašam ir jāizrāda iniciatīva, jāsaka domes vadībai, ka ir interese par to. Es arī esmu piedalījies šādos braucienos, un tas ir bijis nozīmīgi, ierodoties kaimiņu valstī kā Latvijas pašvaldības delegācijas pārstāvim. Daudz kas ir atkarīgs no mums pašiem, no tā, cik atvērti mēs esam. Jā, varbūt no desmit tikšanās reizēm tikai viena būs tā īstā, kad izdodas izveidot sadarbības modeli.
– Jūsu prognozes šāgada ekonomiskajai situācijai!
– Ja šis gads ekonomiski un finansiāli būs tikpat labs kā aizvadītais, tad lieliski! Tomēr ir bažas, ka valstī un līdz ar to arī novadā klāsies pat mazliet smagāk nekā pērn. Šim jābūt taupīgas saimniekošanas gadam! Redzam, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji darbspējīgā vecumā joprojām brauc projām vai plāno aizbraukt no valsts. Atpakaļ uz palikšanu atgriezties domā vēl retais. Ieinteresēt cilvēkus strādāt un pelnīt Latvijā ir grūti, jo uzņēmumos algas palielinātas netiek, dzīves dārdzība palielinās, cenas aug, nodokļi mūs nelutina. Būtu labi, ja pārtikai tiktu samazināts pievienotās vērtības nodoklis, bet tas visdrīzāk nemainīsies. Tāpēc arī Latvijā pagaidām cilvēku pirktspēja lielāka nekļūst. Tas nozīmē, ka daudzos ražošanas uzņēmumos, kuri tendēti uz vietējo tirgu un ne tikai uz to, samazināsies peļņa. Mums būs jādzīvo ļoti piesardzīgi, ļoti uzmanīgi un jātērē tikai tā nauda, kura reāli ir, nevis tā, kura varbūt kaut kad būs. Tas nozīmē izmaksu posteņa rūpīgu pārskatīšanu un izvērtēšanu.
