Beļavas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Lapsukalns” saimnieki Janīna un Valdis Krevici uzskata, ka laukos nekas nestāv uz vietas. Arī viņu nelielajā pirms divdesmit gadiem reģistrētajā zemnieku saimniecībā notikusi attīstība. “Mēs visu darām atbilstoši saviem spēkiem un iespējām,” saka Janīna.
Visam vajadzīga nauda
”Mums, ieskaitot meža platību, ir 25 hektāri zemes. Ar to pietiek, lai izaudzētu pašu saimniecībā visu nepieciešamo. Trīs hektāros audzējam graudaugus, ko izēdinām lopiem, cūkām un zivīm. Tā kā esam bioloģiskā saimniecība, tad atkarībā no augu sekas lielākā vai mazākā platībā audzējam kartupeļus. Tos arī pārdodam. Liels atbalsts mums ir Eiropas nauda, jo bez tās nevarētu iztikt. Gadā tie ir aptuveni trīs tūkstoši latu. Tikai būtu labāk, ja šī summa bankas kontā ieripotu visa uzreiz, nevis pa daļām, jo tad varētu iekrāt un sanāktu lielāka summa, lai kaut ko iegādātos. Būtu vajadzīgs pašiem savs graudu un arī kartupeļu novācamais kombains. Tad varētu palielināt kartupeļiem atvēlēto platību. Būtu vajadzīga arī pašam sava graudu kalte, bet šis sapnis pagaidām nav reāls, jo vienmēr jārēķinās ar finansiālajām iespējām. Arī Eiropas nauda paredzēta tikai jaunas tehnikas iegādei, tāpēc ar projektiem šobrīd nekur nestartējam, jo atkal vispirms ir vajadzīgs pašiem savs starta kapitāls,” prāto Valdis.
Saimniecībā ir trīs slaucamas govis un jaunlopi. Piens tiek patērēts pašu vajadzībām, kā arī izdzirdīts teļiem. “Ja arī mēs gribētu atdot pienu pārstrādei, pēc tik neliela piena daudzuma neviens pakaļ nebrauks. Laikā, kad uzcēlām piena māju un pienam bija laba cena, apsvērām domu palielināt govju skaitu, bet pārdomājām. Tagad, cik ir, tik pietiek visiem. Sviesta rezerves jau šobrīd esmu sagatavojusi visai ziemai,” stāsta Janīna.
Par dīķiem atbild saimnieks
Pirms desmit gadiem, ņemot aizdevumu bankā, kas atmaksāts tikai šogad, Valdis ierīkojis divus pamatīgus zivju dīķus, kas aizņem pusotru hektāru. Dīķos foreles, līņus, karpas, amūrus un citas zivis saimnieks ielaidis jau trešajā gadā. Baltie amūri dīķi pārvērtuši līdzīgu spožam spogulim, neliekot saimniekam uztraukties, ka tas pamazām aizaug ar vilkuvālēm. Pirmajā gadā, kamēr vēl nebijis sasniegts vajadzīgais ūdenslīmenis, Krevicu trīs dēli peldēšanos apvienojuši ar dīķa ravēšanu. Ir doma dīķus paplašināt, jo zeme to atļauj. “Pirmajos gados brauca daudz makšķernieku, tāpēc līdzekļus, ko izlietoju zivju mazuļu iegādei, atpelnīju divās vasarās. Pēdējos trīs gados makšķernieku kļuvis mazāk. Laikam manā dīķī zivis kļuvušas pārāk izvēlīgas,” joko Valdis. Savulaik bijusi jau iecere būvēt viesu māju un lielu pirti, bet tad sapratuši, ka viesu māju visapkārt ir daudz.
Arī siltumnīca palīdz nopelnīt
Katru pavasari Janīna rosās siltumnīcā, audzējot dažādus stādus Gulbenes tirgum. “Siltumnīca ir mans vaļasprieks un iespēja nopelnīt. Šajā pavasarī pircējiem galvenokārt piedāvāju dažādus sīkos, nevis tikai tomātu stādus, tāpēc tirgošanās veicās labāk. Daudzi cilvēki stādus sākuši audzēt paši. Arī man neizdevās pārdot visus tomātu stādus. Kādreiz bija doma palielināt siltumnīcu platību, bet tagad veselības dēļ no šīs ieceres tomēr atteicos, jo visu nav iespējams paspēt. Labi, ka dēli nāk palīgā, lai gan vecākais dēls jau pats savā dzīvē,” saka Janīna. Viņa bieži domā, vai būs, kas visu iesākto turpinās, lai gan saimniecība atrodas ļoti skaistā vietā. Arī līdz Gulbenei – piecu minūšu brauciens ar automašīnu.
