Es jau pirms kāda laika rakstīju laikrakstam „Dzirkstele” un stāstīju, ka zagļi vairākkārt apzaga mūsu lauku māju, uzlaužot durvis un logus. Tagad viņu darbība kļuvusi daudz izvērstāka un plašāka. Palīgā ņem automašīnas un traktorus. Tiek zagts viss pēc kārtas. Pamatīgi izdemolētās ēkas kļūst par graustiem. Skatoties autoceļu kartēs, lasām daudz māju nosaukumu, bet mājas jau ir iznīcinātas. Tās pastāv tikai „uz papīra”. Piemēram, Vidzemes autoceļu kartē Rankas pagastā minēta māja ar nosaukumu „Kundziņi”. Nesen zagļi to pilnībā izlaupīja. Mājas saimnieks – pensionārs -, kurš varbūt visu mūžu bija krājis mantu, lai pavadītu laimīgas vecumdienas, pēkšņi zaudēja visu savu bagātību. Viņš tikai ar to, kas bija mugurā un kabatā, bija spiests meklēt patvērumu svešā kaktā. Policijas palīdzība zādzības izmeklēšanā, šķiet, netika prasīta.
Zagļiem ar vienas mājas apzagšanu vien nepietiek. Tikko tika kapitāli apzagta un nopostīta arī kaimiņmāja „Dūmiņi”. Laupītāju darbība bija ārkārtīgi rupja un nežēlīga. Logu rāmji izrauti un nomesti zemē, stikli sasisti druskās, istabās vairākās vietās iebrucināti griesti. Viss izmētāts, paņemti dažādi darbarīki, katli, saimniecības priekšmeti, dažādas ierīces un cits. Ēka nav atjaunojama.
Tāda tagad ir zagļu bandu rīkošanās. Aiziet bojā viena lauku māja pēc otras. Kapitālisms, var teikt, ir ne vien bagātnieku, bet zināmā mērā arī zagļu paradīze, jo vairums no viņiem netiek noķerti un sodīti. Ar bažām atliek gaidīt, kur notiks nākamā ielaušanās. Kopumā vērtējot situāciju Latvijā, jāsaka, ka noziedzības līmenis pieaug, nevis samazinās.
