Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologi, kas turpina izrakumus vidējā dzelzs laikmeta latgaļu kapu laukā – Smoņu kapos, kas atrodas Stāmerienas ezera peldētavā “Lāčauss”, šogad atraduši interesantu un bagātīgu vīrieša apbedījumu.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) arheologi, kas turpina izrakumus vidējā dzelzs laikmeta (no 5. līdz 9. gadsimtam) latgaļu kapu laukā – Smoņu kapos, kas atrodas Stāmerienas ezera peldētavā “Lāčauss”, šogad atraduši interesantu un bagātīgu vīrieša apbedījumu.
“Šogad esam jau uzgājuši trīs apbedījumus. Viens ir maza bērna apbedījums, otrs ir sievietes, bet trešais – vīrieša apbedījums. Arī mazais bērns ir apbedīts ar aprocēm, gredzeniem, klāt bija pievienoti arī darbarīki. Vīrieša apbedījumam labi saglabājies galvaskauss, rotājumi no apģērba detaļām, aproces. Iegūtais materiāls liek domāt, ka mirušajam rokās bijis nazis vai arī tas bijis pie siksnas. Kapa kājgalī ir cirvis. Šeit ir dzīvojuši bagāti un interesanti ļaudis,” secina VKPAI arheoloģijas centra galvenā speciāliste Sandra Zirne.
Izrakumi liecina, ka tur nav bijusi tikai apbedījumu vieta, bet arī apmetne. Par to liecina atrastais kultūras slānis, keramikas izstrādājumu atliekas un krama atšķilas. Arheoloģe pieņem, ka vispirms šajā teritorijā bijusi apmetne un pēc ilgāka laika tur ierīkoti apbedījumi. “Šie nav klasiski latgaļu kapi. Ir detaļas, kas liek domāt, ka ir bijis kāds iespaids arī no somugru ciltīm. Ir senlietas, kas vairāk piemērotas lībiešu kultūras materiālam,” saka S.Zirne.
Šajā laikā sāka veidoties tradīcija, ka sievietes apglabāja ar galvu ziemeļrietumu virzienā, bet vīriešus pretēji – dienvidaustrumu virzienā. Pērn vērtīgākais atradums bija jaunas sievietes apbedījums. Strādājot pie atrastā materiāla, secināts, ka tā bijusi 16 līdz 18 gadus jauna meitene. Jauniete bija sasegta villainē, kas bija rotāta ar spirālītēm un ieaustiem bronzas gredzentiņiem. Villaine bijusi tumši zilā krāsā. Zem mirušās meitenes kapā ieklāta izritināta josta. Meitene bija rotāta ar diviem kakla riņķiem, gredzeniem, spirālvainagu. “Par atrasto spirālvainagu bija vislielākais prieks, jo līdz šim atrastie bija ļoti izpostīti. Šis bija saglabājies ideāli. Pērn citas sievietes apbedījumā atradām interesantu rotadatas ziedojumu. Mēs pat pieļaujam, ka kāds bērniņš mammai kapā līdzi devis šo ziedojumu, jo rotadata bija ietīta audumā, ielikta bērzu tāsītē un nolikta tieši pie galvas. Šāda tradīcija bija raksturīga latgaļiem. Turklāt šai sievietei zem galvas bija palikts dēlītis. Līdz šim Latvijā atrasti tikai daži šādi apbedījumi,” par atradumiem saka S.Zirne.
Viņa uzskata, ka arī nākamgad vajadzētu pētīt šos kapus, jo noteikti ir vēl daudz interesantu apbedījumu. Tomēr tam vēl nepieciešams meklēt līdzekļus.
