Gulbeniete Jeļena Verbiča uzskata, ka katram cilvēkam bez darba, rūpēm par māju un ģimeni ir nepieciešams arī kas tāds, kas sniedz gandarījumu. Un tas ir vaļasprieks!
Jeļena strādā policijā, un viņas darbs ir ļoti nopietns un atbildīgs, bet savā vaļaspriekā – floristikas prasmēs – viņa var ļauties skaistām emocijām, priekam un krāsām. „Daba ir ļoti mainīga – pavasarī plaukst pirmie pumpuri kokos, vasarā ir raibs ziedu paklājs, rudenī krāsaino lapu birums, ziemā sniega sudraba klājums. Tik mainīgs ir arī katra cilvēka noskaņojums,” saka Jeļena.
Jeļenai jau kopš bērnības patīk radīt kaut ko interesantu, taču ar floristiku nopietnāk viņa aizrāvusies pirms diviem gadiem. „Es neesmu mācījusies nekādos speciālos kursos. Laikam jau tas ir vienkārši dabas dots talants, ko pamazām pilnveidoju. Kad man rodas iedvesma un vēlme radīt kaut ko interesantu un skaistu, es vienkārši apsēžos un daru to. Manā kolekcijā ir daudz dažādu darbu, taču lielāko daļu esmu jau uzdāvinājusi radiem, draugiem un kolēģiem. Iespējams, ka, tos visus savācot kopā, varētu izveidot pat izstādi,” saka gulbeniete.
Jeļena visus darbus velta konkrētām personām. Viņa jau iepriekš zina, kam būs veltīta konkrētā floristikas glezna vai kompozīcija. „Man arī nav speciāli jānoskaņojas. Kad ir brīvs laiks un patika, tad arī darbojos. Pat stundas laikā jau var tapt kāda interesanta kompozīcija vai glezniņa. Es iepriekš nezīmēju skices, neveidoju maketus, viss rodas radošajā procesā. Atliek pielīmēt, piemēram, vienu gliemežnīcu, un tad jau viss turpinās.” Jeļena uzskata, ka arī florists ir mākslinieks, jo māk radīt skaisto gandrīz ne no kā. Jeļena pati vāc arī dabas materiālus. „Visu to, ko daba mums dod, var izmantot. Man jau ir savākti krājumi ziemai – iekuri, zīles, kastaņi. Vienmēr, kad aizbraucu kaut vai vienkārši atpūsties uz jūru vai aizeju kaut kur pastaigāties, mājup atgriežos ar dažādiem dabas materiāliem. Dažreiz pat ir tā – eju pa ceļu, ieraugu kādu interesantu kociņu un domās jau top idejas, kur to varētu izmantot,” stāsta sieviete. Viņa labprāt dodas arī uz floristikas veikaliem Rīgā, lai nopirktu nepieciešamos materiālus. „Pa šādiem veikaliem varu staigāt stundām ilgi. Man nav žēl naudas. Ja kaut kas ir iepaticies un man ir radusies ideja, kur to varu izmantot, es noteikti to nopirkšu.”
Jeļena atzīst, ka viņai darbos patīk spilgtums un krāsainība, tas tādēļ, ka viņai nepatīk pelēcība un garlaicība. „Tuvojas Ziemassvētku laiks, un man jau ir padomā dažādas kompozīcijas un adventes vainadziņi, kurus dāvināšu saviem tuviniekiem un draugiem.”
Jeļena atzīstas, ka viņai ir arī kāds kluss sapnis. „Varbūt kaut kad nākotnē es varētu pievērsties savam vaļaspriekam daudz nopietnāk un izveidot savu studiju, taču tas vēl ir tikai sapnis. Vai to izdosies realizēt, nezinu. Pagaidām es to daru sava, draugu, tuvinieku un kolēģu prieka pēc,” saka Jeļena.
