Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes nodaļa šopavasar saņēmusi pirmos izsaukumus sakarā ar kūlas dedzināšanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Gulbenes nodaļa šopavasar saņēmusi pirmos izsaukumus sakarā ar kūlas dedzināšanu. Pagaidām postījumi nav bijuši lieli, taču, kā uzsver VUGD Gulbenes nodaļas priekšnieka vietnieks Vijārs Griķis, pērnās zāles dedzināšanas dēļ jau bijuši arī pirmie ēku apdraudējumi.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālisti cenšas mazināt kūlas dedzināšanas postu, iepriekš individuāli uzrunājot un brīdinot. Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko sacīja, ka Austrumvidzemē vēlāk nekā citur Latvijā sācis kust sniegs. Tāpēc te tikai tagad sākas pavasarim raksturīgā pērnās zāles dedzināšana.
“Faktiski var administratīvi sodīt arī par dabai nodarīto kaitējumu pērnās zāles dedzināšanas rezultātā. Tad tikai ir jāpierāda, ka bojā gājuši augi un dzīvnieki. Praktiski to izdarīt ir grūti. Taču, ja kūla dedzināta īpaši aizsargājamā teritorijā, kur ir augu un dzīvnieku uzskaite, tad aprēķināt un piedzīt dabai nodarīto kaitējumu ir reāli,” sacīja J.Sobko.
Viņš piebilda, ka faktiski sodīt par kūlas dedzināšanu ir grūti, jo gandrīz nav iespējams noteikt vainīgo. Ikviens var pateikt, ka nav dedzinājis, ir tikai pamanījis ugunsgrēku un sācis to dzēst. Bet zemes īpašnieku likums neparedz sodīt par kūlas dedzināšanu, ja nav pierādāma viņa vaina.
Ugunsdzēsēji par kūlas dedzināšanu, kas apdraud ugunsdrošību, var administratīvi sodīt iedzīvotājus ar naudas sodu līdz 200 latiem.
Ugunsdzēsēji ir pārliecināti, ka neraugoties uz profilaktisko darbu, kūlas ugunsgrēki būs. Uzrunātie iedzīvotāji nereti nekaunās atzīties – “mani senči dedzināja, es dedzinu un mani bērni dedzinās”. Iedzīvotāji pretēji speciālistiem neuzskata, ka pērno zāli dedzināt nav labi.
