Dažādos televīzijas kanālos demonstrē filmas par pasaules galu, par kūstošajiem ledājiem, par noziegumiem, par krītošiem meteorītiem, kas iznīcinās mūsu planētu, internetā lasāmi zinātnieku un citu cilvēku paredzējumi, ka 2012.gadā saules magnētiskā iedarbība uz zemi būs tik spēcīga, ka pārstās darboties elektronika. Ja tā, tad nākotne zīmējas visai drūmās krāsās, tāpēc pareizi rīkojas tie cilvēki, kuri nekavējas pagātnes atmiņās un nezīlē nākotni sev nezināmo, bet izdzīvo šo dienu, šo stundu, šo minūti, piepildot to ar jaunām idejām un pārvēršot šīs idejas dzīvē.
Kā lai nepriecājas par tiem uzņēmīgajiem ļaudīm, kas šajā laikā uzdrošinās atvērt jaunu veikalu! Galvenais, ka viņi savu sapni īsteno ar pārliecību, ka tam lemta ilga pastāvēšana. Apbrīnojama ir mājražotāju un amatnieku uzņēmība palaikam pārsteigt ar kaut ko jaunu. Viņi taču varētu salikt rokas klēpī un ļauties dzīves apcerei. Tomēr – nē. Šie uzņēmīgie cilvēki cep maizi un sien sierus, ada cimdus un zeķes, ar smaržīgiem augiem piepilda linu maisiņus un spilventiņus, ticot, ka smarža palīdz pret dažādiem dvēseles stāvokļiem un kaitēm. Pat ja arī tā nav, galvenais ir noticēt. Neviens no šiem prasmīgajiem cilvēkiem nav kļuvis miljonārs, bet ko vērts ir zelta stienis bankas seifā salīdzinājumā ar šo cilvēku radošumu? Miljons vienā dienā var būt, otrā – nebūt, bet šiem cilvēkiem vienmēr būs galdā maizes rieciens. Pašu. Godīgi nopelnīts. Tāpēc lai gaidāmo svētku rotā iemirdzas skvēri un egles, tiek atklāti jauni talanti, dzimst bērni un atkal jaunas idejas! Ir tikai jāļaujas šodienai, jo katru dienu notiek arī kaut kas labs. Par spīti visam.
