Gulbenes novada dome apstiprinājusi vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes, bet, kā uzsver Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, nekas nav akmenī iekalts. Pati dzīve piespiež un piespiedīs palaikam atgriezties pie skolu tīkla jautājumiem. “Mēs jau varam izlikties, ka viss ir kārtībā un dzīvot draudzīgi līdz 2015.gada beigām, bet diezin vai tā būs,” viņš saka.
– Kā nonācāt pie redzējuma, kura skola nākotnē, iespējams, varētu būt vai nebūt filiāle?
– Ar Gulbenes novada domes priekšsēdētājas rīkojumu bija izveidota darba grupa – deputāti Andis Caunītis, Guntis Blūms, Valtis Krauklis, Voldemārs Mezītis, domes administrācijas darbinieki – Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska, Attīstības un īpašumu nodaļas vadītāja Saulcerīte Indričeva, es -, kas 2010. gadā strādāja, lai taptu šīs pamatnostādnes. Bija lielas diskusijas – skatījāmies gan demogrāfiskās tendences, gan šībrīža situāciju, apmeklējām izglītības iestādes un rezultātā nonācām pie pamatnostādnēm. Pirmajā versijā bija nodefinētas slēdzamās skolas: Gulbīša vidusskolas filiāle Siltāju pamatskola, Ozolkalna un Daukstes pamatskola. Diskutējot un tiekoties ar cilvēkiem, nācās mainīt pozīcijas, un rezultātā nonācām, ka pamatā jābalstās uz skolēnu skaitu izglītības iestādē, kad Gulbenes novada domei jāizvērtē tās turpmākā pastāvēšana vai statuss (pirmsskolas izglītības iestāde – mazāk nekā 20, pamatskola – mazāk nekā 60, vidusskolas posmā (10. – 12.klase) – mazāk nekā 30 skolēni. Arī te nav tā, ka būs obligāta skolas likvidācija, būs jāskatās, kur šī skola atrodas, kāda bērniem būs izglītības pieejamība, cik tuvu ir cita skola.
– Vai vispār attaisnojas veidot filiāles?
– Piemēram, veidojot mazu skolu par citas mazas skolas filiāli, tas neko nemaina. To parāda bēdīgā pieredze par Gulbīša vidusskolas Siltāju filiāli, jo Gulbīša skola kā vidusskola arī ir neliela izglītības iestāde un arī Siltāji ir nelieli, un redzam rezultātu – filiāle ir jāslēdz. Filiāle, manuprāt, var attaisnoties tad, ja to veido pie lielas skolas, tad ir iespējams resursus novirzīt filiālei un tā var arī reāli pastāvēt. Piemēram, piepilsētas mazās skolas varētu veidot par pilsētas skolu filiālēm, tas ir pilnīgi iespējams.
Varbūt pat varam nonākt pie tāda risinājuma, ka skolas varētu veidot kā multifunkcionālus centrus, jo, samazinoties cilvēku skaitam laukos, ir jautājums, vai skola, bibliotēka, kultūras nams nebūtu jākoncentrē zem viena jumta. Bet tas viss ir pašvaldības ziņā, un, protams, būtiski ir arī pieejamie resursi.
– Pilsētā ir vīzija par vienu vidusskolu!
– Šobrīd ir jātiecas, nevis likvidējot, bet apvienojot vidusskolas, veidot vienu vidusskolu, bet te atkal būs diskusijas. 2012.gadā nāksim ar savu piedāvājumu sabiedrībai – runāsim, diskutēsim, strīdēsimies. Iespējams, jau šī gada otrajā pusē jāuzsāk diskusija par iespējamajiem variantiem, kāds skolu tīkls varētu izskatīsies Gulbenes pilsētā. Bet tas ir viennozīmīgi, ka divas vidusskolas, vakara (maiņu) vidusskola un valsts ģimnāzija Gulbenes pilsētai būs par daudz.
Esmu runājis arī ar pilsētas vidusskolu direktoriem, bet katram, protams, ir savs redzējums un katrs vairāk vai mazāk skatās savas skolas virzienā. Bet kopumā novada skolu direktori arī godīgi atzīst, ka šāds skolu tīkls ar šādu finansējumu, kāds ir šobrīd, ilgi nevarēs pastāvēt. Cilvēciski es saprotu direktorus – viņi domā par saviem pedagogiem, skolas personālu, sevi un ģimeni.
– Valstī tiek izvērtēts modelis “nauda seko skolēnam”.
– Valstī ir aktualizēta diskusija par principa “nauda seko skolēnam” darbības efektivitāti pašreizējā situācijā, kad bērnu skaits strauji samazinās. Principa „nauda seko skolēnam” pamatā ir koeficienti (1. līdz 4.klasei – 0.75, 5. līdz 9.klasei – 1.0, 10. līdz 12.klasei – 1.25), kurus reizinot ar attiecīgā vecuma bērnu skaitu skolā tiek iegūts „normētais” bērnu skaits, kurš tad nosaka valsts mērķdotācijas lielumu pedagogu algām.
Koeficienti būtu jāpārskata, jo, neko nemainot, perspektīvā tas nozīmē mazo skolu likvidāciju. Lai izdzīvotu mazās skolas, ir divi ceļi – vai skolu tīklu uzturam uz lielāko skolu rēķina un lielās skolas solidarizējas ar mazākajām, vai pašvaldībai jāmeklē savā plānajā maciņā nauda pedagogu algām, cita ceļa nav. Patiesībā modelis “nauda seko skolēnam” nav zemē metams, jo te ir zināms godīguma princips. Agrāk, ja klasē bija astoņi skolēni, skolotājs saņēma tikpat, ja klasē bija 25 bērni, bet ir atšķirība – strādāt ar 8 vai 25 bērniem.
– Cerat, ka šie koeficienti varētu mainīties par labu mazajām skolām?
– Jācer. Visi saprot, ka bērnu skaits samazinās ļoti strauji un laukos it īpaši. Tad valstij ir jāpasaka godīgi – slēdzam lauku skolas ciet, dzīvojam tur, kur ir lielas skolas un vairāk bērnu. Tas nebūtu pareizākais solis. Ir jāatrod risinājums, lai arī lauku skolas varētu pastāvēt. Arī šobrīd, pārdalot naudu no lielākajām skolām mazākajām, eksistēt jau var, bet būtiski samazinās skolas piedāvājums interešu, individuālajām un citām nodarbībām. Izglītības pakalpojums līdz ar to ir piezemēts. Tagad ir tā – jo vairāk bērnu skolā, jo lielāks valsts finansējums pedagogu atalgojumam un skolai ir plašākas piedāvājuma iespējas bērniem. “Nauda seko skolēnam” bija viens no instrumentiem, lai sakārtotu skolu tīklu. Bet šobrīd, bērnu skaitam samazinoties, šis modelis kļūst bīstams pie šāda koeficientu sadalījuma, kāds ir tagad. Tas nozīmē, ka visi jāsadzen lielajās skolās un lauki paliks tukši.
Ceru, ka līdz šā gada septembrim Izglītības un zinātnes ministrija piedāvās arī lauku mazajām skolām draudzīgu modeli “nauda seko skolēnam”.
– Šobrīd algu griesti skolotājiem ir ļoti dažādi?
– Jā. Pirms nodokļu nomaksas, piemēram, Gulbenes novada valsts ģimnāzijā un Gulbenes
2.vidusskolā vidējā pedagoga alga (pirms nodokļu nomaksas) ir nedaudz virs 500 latiem, bet, piemēram, Ozolkalna pamatskolā, kura ir viena no mazākajām skolām novadā, – 259 lati.
– Ir arī problēma, ka bērni braukā uz skolām citur?
– Tā ir. Gadā diezgan lielu summu pārskaitām citām pašvaldībām. Arī novadā pamatnostādnēs ir uzstādījums līdz mācību gada beigām nodefinēt loģiskus un ekonomiski pamatotus maršrutus, jo zinām, ka bērni tiek arī mākslīgi pievesti uz skolām. Šobrīd ir vairāki pašvaldības maršruti, kuri īsti loģiski nav saprotami. Bērnus kaut kur ved un pieved. Nezinu, vai mēs esam tik bagāti, lai tā varētu rīkoties, tāpēc vērtēsim un skatīsimies.
– Kā ir ar izglītības kvalitāti?
– Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā „Ko skolēni zina un prot – kompetence lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs” (no Latvijas piedalījās 5946 skolēni no 237 skolām), kurš beidzās pirms diviem gadiem, ir konstatēts, ka lielākajās skolās skolēniem ir labāki sasniegumi nekā mazajās skolās. Tātad ne vienmēr ir pamatots sabiedrībā pastāvošais viedoklis, ka klasē, kur ir maz skolēnu, ir iespējams strādāt ar katru bērnu individuāli un sasniegt labākus rezultātus.
– Jūsu domas par privātskolu Siltājos?
– Vairākkārt tiekoties ar Skolotāju korporācijas pārstāvjiem, man nav pilnīgas pārliecības par privātskolas darbību ilgtermiņā. Varbūt es kļūdos. Un tas būtu labi, ja es kļūdītos. Teorētiskā bāze šim projektam ir daudz spēcīgāka nekā praktiskā. Skumji būtu, ja tas paliktu tikai eksperimenta līmenī, jo ar bērniem eksperimentēt nevajadzētu. Vecākiem vēstījums par pozitīvās pedagoģijas skolu ir simpātisks un pievilcīgs, bet, kā tas reāli būs ikdienā, to galvenokārt redzēs un izjutīs tikai pedagogi un bērni. Mēs kā pašvaldība arī vienaldzīgi nenoraudzīsimies, kas notiks skolā, jo šeit mācīsies arī mūsu novada bērni.
– Izveidojās novads, un sapratām, cik milzīgas ir problēmas, arī izglītības iestādēm.
– Katrā pagastā bija sava sistēma izglītības iestāžu atbalstam – citur tās atbalstīja vairāk, citur mazāk. Zinu, ka ir skolas, kuras pat ir zaudētājos. Pirms novada izveides pagasti skolās atbalstīja interešu pulciņus vai finansēja atbalsta personālu, bet šobrīd tas ir visai ierobežoti. Nav noslēpums, ka viena otra mazā skola skolēnu skaitu uzturēja, piedāvājot dažādus sociālus pakalpojumus – par brīvu ēdināja, guldināja, par brīvu atveda un aizveda. Šobrīd, novadā izlīdzinot šos jautājumus, minētās priekšrocības izzūd. Skolām savā starpā jākonkurē ar kaut ko citu – ar piedāvājumu dažādību, bet, ja nav finanšu resursu, arī piedāvājums būs ierobežots.
