Lai pasargātu dzīvniekus no sāpēm, stresa, kā arī nopietnām veselības problēmām, ko rada knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu kodumi, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti atgādina, ka knišļu aktīvajā periodā – maijā un jūnijā – dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār.
„Pirms izlaišanas ganībās dzīvniekus ieteicams apstrādāt ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta,” brīdina Pārtikas un veterinārā dienesta speciāliste Ilze Meistere.
Seko dzīvnieku pašsajūtai
Ilggadējā zirgkopēja Anita Aizpuriete no Stāmerienas pagasta uzskata, ka līdzekļus kaitēkļu atbaidīšanai var izmantot dažiem dzīvniekiem, bet ar tiem apstrādāt 20 zirgu ganāmpulku nav iespējams. „Mēs savā saimniecībā sekojam līdzi, kā zirgi un kumeļi jūtas. Ja izskatās, ka knišļu, dunduru un citu asinssūcēju ir ļoti daudz, mēs zirgus vedam uz stalli. Aplokos zirgus laižam no rīta apmēram līdz pulksten 16.00 pēcpusdienā, jo tad sākas vislielākais kodēju uzbrukums. Knišļi ir bīstami tad, kad sakož dzīvniekiem elpceļus un tajos rodas tūska. Dzīvniekiem āda ir izturīgāka nekā cilvēkiem. Rūpīgi pieskatām mazos kumeļus, lai viņi netiktu sadzelti, jo pēc tam ir grūti cīnīties ar asinssūcēju radītajām sekām. Kumeļi pret knišļu kodumiem ir daudz jutīgāki,” stāsta zirgkopēja.
Zemniece Inese Kļaviņa no Beļavas pagasta stāsta, ka līdz šim knišļi govju ganāmpulkam kaitējumus nav nodarījuši. „Tas tāpēc, ka ganības atrodas ielejās un pakalnos, kur vairāk staigā vēji. Nekad neesmu izmantojusi arī ķīmiskos aizsardzības līdzekļus. Pirms vairākiem gadiem vienai telei, kas ganībās tika sieta, knišļi sakoda degunu. Tad, kamēr pārgāja tūska, dzīvnieku turējām kūtī. Iespējams, ka tur, kur ganības atrodas upju, ezeru un purvu tuvumā, knišļu ir daudz. Odu dzēlieni liellopiem neko īpašu nenodara,” domā I.Kļaviņa.
Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož tajās ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma, piemēram, tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. Arī pirms ziedes iegādāšanās noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu. Ja dzīvnieki ir sakosti, tos vēlams transportēt, nevis dzīt uz novietni vai zem nojumes. Nekavējoties jāizsauc veterinārārsts.
Nedrīkst ļaut pārkarst
Jārūpējas, lai dzīvnieki nepārkarstu. Visbiežāk tas notiek, viņiem atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā. Tas attiecas arī uz mājas (istabas) dzīvniekiem. Dodoties izbraukumā, nevajadzētu mīļdzīvniekus atstāt automašīnā arī tad, ja logs ir pusatvērts. Ja viņi tiek turēti dzīvoklī, dzīvniekiem var ierīkot guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas. Ja suns tiek turēts piesiets vai atrodas voljērā, jārūpējas, lai viņš varētu patverties no tiešajiem saules stariem.
„Par pārkaršanu liecina tas, ka dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana. Lai pasargātu viņus no pārkaršanas, jādod pietiekami daudz auksta ūdens. Ja iespējams, jāmaina sasilušais ūdeni pret vēsu,” iesaka speciāliste.
