Saistībā ar 15.maija “Dzirkstelē” publicēto rakstu “Iespējams, noticis pārpratums”, kurā par SIA “Limuzīnu centrs” pakalpojumiem Gulbenes pasažieriem pausti gan labi, gan kritiski viedokļi, komentāru vēlas izteikt arī valsts SIA “Autotransporta direkcija” preses sekretāre Sandra Maļuha. Viņa skaidro:
“Minētais uzņēmums, protams, nav tiesīgs sniegt pakalpojumus pasažieru regulārā pārvadāšanā – tas darbojas uz neregulāru pārvadājumu principa. Šī ir ļoti izplatīta problēma Latvijā – gan Autotransporta direkcija, gan Satiksmes ministrija daudz strādājusi pie tā, lai normatīvajos aktos ieviestu stingrāku šo pārvadājuma veida regulējumu, taču Saeima vairākkārtīgi noraidīja piedāvātos likuma grozījumus (par to varat pārliecināties, pameklējot informāciju internetā ar atslēgas vārdiem „Saeima noraida, nelegālie pārvadātāji”).
Ikvienam pasažierim, izvēloties pārvadātāju, ir jāsaprot, kāda veida pakalpojumus viņš grasās izmantot – regulāro (valsts dotēto) sabiedrisko transportu, taksometra pakalpojumus vai neregulāros pārvadājumus. Šeit jāatzīmē, ka iegādāties biļeti uz regulārajiem pārvadājumu maršrutiem iespējams tikai autoostu kasēs vai interneta vietnē “www.bezrindas.lv”. Gadījumā, ja savu braucienu piesakāt telefoniski, jūs izmantojat vai nu taksometra pakalpojumus, vai arī neregulāro pārvadātāju pakalpojumus.
Neregulārie pārvadātāji ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un ir tiesīgi saskaņā ar rakstiski noslēgtu līgumu vest pasažierus, piemēram, ekskursijās vai izbraukumos uz kultūras pasākumiem. Taču tie, pārkāpjot savas tiesības, uzņem braucējus arī sabiedriskā transporta tīkla maršrutos, kur pasažieru plūsma ir visintensīvākā. Neregulārajiem pārvadātājiem nav jāizpilda prasības, kas attiecas uz regulārajiem pārvadātājiem:
• nav jāiebrauc autoostās un jāmaksā par to sniegtajiem pakalpojumiem;
• nav jāpiešķir atlaides pasažieru kategorijām, kurām tās pienākas;
• nav jāievēro stingri noteiktie maršruti;
• nav jāveic pārvadājumi nerentablajos maršrutos, kur pasažieru ir gaužām maz;
• neregulārie un nelegālie pārvadātāji bieži vien izvairās no nodokļu nomaksas.
Šo iemeslu dēļ neregulārie pārvadātāji ir spējīgi piedāvāt ērtākus pakalpojumus par zemāku samaksu, līdz ar to graujot sabiedriskā transporta sistēmu Latvijā. Negūstot ienākumus pat tur, kur pasažieru plūsma ir intensīva, valsts dotētais sabiedriskais transports cieš lielus zaudējumus un ir nepieciešama vēl lielāka valsts dotācija.
Pasažieris bieži vien neaizdomājas par globālām sekām, ko izraisa viņa rīcība, bet vēlas gūt sekundāru labumu (lētāku pakalpojumu). Ja viņš izšķiras par labu šai alternatīvai, vajadzētu rēķināties ar to, ka nekādas garantijas šā pakalpojuma kvalitātei nav. Ja pirms brauciena ar neregulāro pārvadātāju pasažieris nav parakstījis līgumu par pakalpojuma sniegšanu, viņam nav gandrīz nekādu iespēju iestāties par savām tiesībām.”
