Gulbenietim Atim Anžem, kurš vārdadienu svinēja 4.novembrī, atbilst personvārdu pētnieka Gunara Treimaņa skaidrojums, ka viņš ir “plaša vēriena būtne, kas pasauli uztver caur prāta prizmu un saglabā patstāvību. Atis ir strādīgs un taupīgs”.
“Man patīk savs vārds, lai gan latviešiem tas nav bieži sastopams, tomēr es pievēršu uzmanību tam, ka mums Kronvaldu Atis un Doku Atis, kas ir personības, lai gan mēs visi esam personības ar saviem plusiem un mīnusiem,” uzskata Atis. Vārdu Atis dēlam savulaik izraudzījies tētis. Ģimenē vecākiem auguši pieci bērni: Atis, Uldis, Vija, Jānis un Māris. Atis atceras, ka, mācoties Gulbenes vidusskolas pēdējās klasēs, viņam bijusi palama Petis. Kā tā radusies, izskaidrojuma neesot. Vārdadienā plašas svinības Atis nerīkojis, bet saņēmis savu tuvinieku, draugu un paziņu telefoniskus apsveikumus.
Atim vienmēr ir paticis aktīvs dzīvesveids, tāpēc starp viņa vaļaspriekiem joprojām ir orientēšanās, fotografēšana un medības, bet biškopība pamazām pārtop par visai nopietnu nodarbi, jo Atis jau otro gadu mēro ceļu uz Smilteni, kur Biškopības biedrības rīkotajos kursos papildina zināšanas biškopībā. Arī dižmedījumu šogad neesot, tikai trīs bebri, bet tas neesot galvenais. Savukārt interesantas fotogrāfijas topot tad, kad būts kārtējā ceļojumā. “Fotografējot katram ir savas noslieces uz to, ko viņš vēlas. Es fotografēju to, kas ir tīkams manai acij un nav redzēts citur, jo pieminekļus un ēkas profesionālie fotogrāfi vienmēr nobildēs labāk,” uzskata Atis.
Šogad Atis piedalījies orientēšanās sacensībās Slovēnijā, bet diemžēl neesot tapusi neviena skaista fotogrāfija. Par labāko pasākumu Atis uzskata orientēšanās sacensību noslēgumu Igaunijā. “Neesmu profesionāls orientierists, bet amatieris, jo mani šim sporta veidam piesaista veselība. Citi cilvēki labprāt skrien gar ceļa malu, pa ielu un tamlīdzīgi, bet es labāk izvēlos mežu, jo tur neviens uz mani neskatās un varu justies brīvi. Ja paliek par grūtu, atlaižos sūnās, un tad atkal turpinu. Augstus rezultātus negūstu, jo manā vecuma grupā, kurā startē cilvēki vecumā no 65 līdz 70 gadiem, ir trīs kādreizējie PSRS čempioni,” stāsta Atis.
Atis pirms 54 gadiem piedalījies lielajos Dziesmu svētkos un kopš tā laika ir draugos ar dziesmu, bet mīlestību uz dziesmu viņam iemācījusi skolotāja Ada Jurjāne. Atis šobrīd dzied kultūras centra vīru vokālajā ansamblī “Namejs”. Arī ģimenē dažkārt tiekot uzdziedāts, jo dēla Uno dzīvesbiedre Laura ir mūzikas pedagoģe, arī dēls Uldis – Nacionālā teātra vadošais aktieris – ir apveltīts ar labu balsi. Atis atlicina laiku arī aizbraukt uz Rīgu, lai teātrī noskatītos to lugu pirmizrādes, kurās spēlē Uldis.
