Dzimis un uzaudzis komūnā – tā par sevi saka gulbenietis un novada domes deputāts Valtis Krauklis. Un tā ir balta patiesība. Kalncempjos Kraukļu ģimene mitinājusies vienā mājā ar Ķirpu ģimeni. Savstarpēji nebūdami rada, viņi maltītes ieturējuši pie viena galda un cits citu vienmēr atbalstījuši. Šī saruna ar Valti notiek 50 gadu dzimšanas dienas priekšvakarā, no kuriem 23 nostrādāti pašvaldībā.
– Dzimšanas diena tieši pirms Helovīna nakts…
– … es teiktu, ka mana dzīve ir interesanta. Ilgus gadus man nebija vārdadienas, tomēr daudzi mani sveica 31.oktobrī, kad vārdadienu svin Valts. Parasti tad sacīju “paldies” un piebildu, ka šajā dienā esmu dzimis, bet vārdadienu gan nesvinu. Tad man uzdāvināja kalendāru, kurā iekļauti arī visi retie vārdi. Tajā ir arī Valtis. Varbūt Latvijā ir vismaz divi Valti.
– 50 gadi! Kā jūties?
– Ir laimīgie brīži, ir nelaimīgie. To grūti pateikt. Kad esi virsotnē, esi laimīgs. Kad kaut kas izdodas, arī esi laimīgs. Kad kaut kas neiznāk tā kā gribētos, pārņem pesimisms. Bet kas ir laime? To neviens nevar pateikt.
– Šodien tu atkal strādā bankā.
– Bankā darbu atradu, piedaloties konkursā. Tā bija mana izvēle, jau pusotru gadu pirms novada domes vēlēšanām es zināju, ka būs cīņa par amatiem. Man dzīvē tā ir iznācis, ka esmu vienmēr bijis amatos, tomēr nekad par to neesmu cīnījies. Paldies tālaika deputātiem, kuri man atļāva pusotru gadu strādāt gan Hipotēku bankā, gan pašvaldībā, paldies arī bankai!
– Esi Tautas partijas biedrs. Kādu redzi novada domi, kurā Tautas partija ir it kā pastumta malā?
– Pašlaik novada dome ir izteikti partejiska. Protams, kāds teiks, ka viegli kritizēt, pašam neesot novada domes vadībā. Pilsētas domē, kurā savulaik strādāju es, bija citādi. Tautas partijā būdams, vienmēr diskutēju un arī balsoju atšķirīgi, ja tāda bija mana pārliecība. Viedokļi var atšķirties. Novada domē ir jūtams, ka tiek izceltas dažu partiju intereses. Vairāki pēdējie balsojumi varēja būt citādi.
– Pirms balsojuma par miljons latu vērtās sporta halles būvniecību Stāmerienā deputātu diskusija bija asa. Kāpēc tomēr neviens nebalsoja pret? Vairāki atturējās, arī tu.
– Stāmerienā nav sporta zāles, to vajag. Bet kāpēc tik dārgu! Esmu par sporta zāli Stāmerienā, taču par mazāku. Piemēram, tādu kā Tirzā. Tāpēc arī atturējos. Zinu, kādas ir Gulbenes sporta centra izmaksas. Tomēr tas ir noslogots. Lai Dievs dod, ka Stāmerienā sporta halle būs noslogota! Tur paredzēts spēlēt rokasbumbu un futbolu. Grīdas speciāla uzturēšana vien ko maksās! Jātīra ar speclīdzekļiem, nevar vienkārši ar ūdeni mazgāt. Prakse rāda, ka jau šobrīd mums novadā ir pietiekami daudz sporta zāļu un daudzas no tām nav pietiekami noslogotas.
– Vai balsojumi novada domē brīžiem nav uz savstarpējā izdevīguma pamata?
– Tā nevar teikt pat tad, ja kādam tā liekas. Kā to var apgalvot! Politika ir politika. Vienīgais, ko varu sacīt – man kā deputātam novada domē strādāt ir grūtāk nekā bija, strādājot pilsētas domē. Un ne jau tāpēc, ka novads ir teritoriāli lielāks par pilsētu. Patiesībā Gulbenes novads nemaz nav tik liels, lai to nevarētu pārredzēt. Novadā ir viena pilsēta, viens liels centrs, un mums ir visas iespējas gādāt par pagastiem.
– Vai ir bažas, ka pēc līdzfinansējuma Stāmerienas sporta hallei būs grūti rast līdzfinansējumu citiem projektiem?
– Nav runa tikai par Stāmerienas sporta halli. Kopsummā situācija ir tāda. Kredīti, kas ir un kas nākuši līdzi no iepriekšējā sasaukuma, ir pietiekami lieli. Tomēr nenoliedzami ir jādomā kontekstā – ko un kā darīt.
– Vai var sacīt, ka novada dome un tās vadība ir pieļāvusi darbā kļūdas?
– Kļūdas ir. Taču nevienam nepatīk par kļūdām runāt. Es neesmu izņēmums. Manuprāt, publiski pārmetumi ir nevietā. Es labāk izvēlos sarunu aci pret aci. Aizeju, izrunājos un savas domas pasaku. Manuprāt, kļūda ir arī tā, ka mēs zaudējām tranzīta ielas projektu. Lai nu bez kā, bet bez infrastruktūras – ceļu, ūdensvada un kanalizācijas – sakārtošanas mēs nevaram iztikt! Sāp valsts ģimnāzijas nepabeigtā starpbūve, pārtrauktais ielu rekonstrukcijas 2.kārtas projekts. Kur ir vaina? Varbūt vajadzēja pieturēt dažu labu pilsētas speciālistu novada domē, nevis palaist prom. Par šīm tēmām arī nevienam nepatīk runāt. Ja novada domē strādātu Gvido Stucka, domāju, ka daudz kas notiktu citādāk.
– Reizēm ir grūti saprast, kas ir un kas nav kļūda.
– Jā. Savā laikā iesāktais ūdensvada un kanalizācijas projekts Šķieneru un Stāķu virzienā, manuprāt, bija un ir vajadzīgs. Vai varējām iedomāties, ka sāksies krīze? Var pārmest lemto laikā, kad pilsētas galva bija Mārtiņš Kokars, bet vienlaikus gulbeniešiem šodien ir viņam jāsaka paldies par pilsētas siltumtrasēm, apkures katliem, nākamajiem sasaukumiem – par tīru, atdzelzotu ūdeni, par sakoptām ielām. Gulbenē dzīvojam sakārtotā vidē, bet, protams, tas maksā. Ir pietiekami lieli tarifi, taču mums pašiem daudzdzīvokļu mājās ir jādomā, kā taupīt. Sakārtojiet māju, taupiet, neapzodziet cits citu, tad jāmaksā būs mazāk.
– Ko ieteiktu novada domei uzlabot darba organizācijā?
– Trūkst informācijas apmaiņas! Ir jāuzklausa, ko vēlas sacīt iestāžu darbinieki. Un pretī jāsniedz informācija. Pašlaik es šo informācijas apmaiņu vairāk redzu kā parunāšanos pagastos, kas, protams, arī ir labi, bet parasti tikties atnāk maz iedzīvotāju.
– Pasākums ķeksīša dēļ?
– Kāds droši vien apvainosies… Manuprāt, jā. Doma jau nav slikta, taču cilvēki nenāk! Droši vien, redzot atsevišķus mūsu lēmumus, iedzīvotāju ticība sarūk… Kad mums jautā, kā uzlabosiet uzņēmējdarbības vidi, vai veicināsiet jaunu darbavietu rašanos, nav ko īsti atbildēt. Vienīgā iespēja atkal jau ir balsojums par projektiem, kas dod iespēju strādāt vietējiem uzņēmējiem, ja viņi spēs konkurēt konkursos un savstarpēji vienoties.
– Kas notiks ar ģimnāzijas starpbūvi!
– Domāju, ka Eiropas fondu tā saucamo pilsētvides sakārtošanas naudu tomēr varēja un varbūt vēl var piesaistīt. Šodien es tik labi nepārzinu šīs iespējas, jo mans tiešais darbs nav domē. Tur ir speciālisti, kam jāseko šīm aktualitātēm. Protams, ka starpbūve ir jāpabeidz, tā ir vajadzīga abām skolām – ģimnāzijai un vidusskolai, un arī novadam. Ceturtdien domes sēdē lēmām, ka nākamā gada valsts budžetā ir jāparedz vajadzīgais finansējums. Lai gan… paši taču zinām, ka nauda ir jātaupa.
– No valsts budžeta jāparedz visa summa?
– Jā. Kādreiz to varēja. Tā ir sarunāšanas māksla. Kad pabeidzām sporta centra būvniecību Gulbenē, bija Saeimas vēlēšanas. Līdzfinansējumu nogrieza. Tomēr projektu pabeidzām. Finansējums atradās. Tā ir diplomātijas māksla. Prasme sarunāties. Ir, protams, dažādi ministri. Nesaukšu vārdā, bet bija Gulbenē ieradies viens ministrs, kas dažiem pašvaldības darbiniekiem roku deva, citiem ne.
– Ja tev piedāvātu amatu tagadējā novada domē, vai piekristu?
– Nē. Teikšu novadnieces Ingunas Sudrabas vārdiem: „Nekad nestrādāšu partejiskā valdībā.” Ir izveidota liela novada domes komanda. Man būtu ļoti grūti tur strādāt. Kad veidoja šo komandu, manuprāt, ambīcijas bija jāatmet. Lai gan – nekad nesaki: nekad. Arī būt deputātam ir smags darbs. Iepriekš ir jāizlasa, jāizanalizē dokumenti. Nevar vienkārši aiziet un pacelt roku.
– Par spīti aizņemtībai vēl atrodi laiku, lai dejotu „Ratiņā”, piedalītos Gulbenes Tautas teātra izrādēs…
– Mana dzīvesbiedre zina, ka aizņemtības dēļ mājās esmu retāk nekā vajadzētu un gribētos. Paldies Artai par sapratni! Man ir grūti pateikt “nē”. Tā ir bijis vienmēr. Atceros, ka vidusskolā klases audzinātāja Benita Tonne reiz man ceturksnī liecībā ierakstīja neapmierinošu uzvedību par to, ka nepiedalījos koru skatē. Bet es to nevarēju apvienot ar dalību deju kolektīvu skatē. Dejojis esmu visu mūžu. Teātri arī spēlēju jau skolā, arī skolotājas Olgas Krievas vadībā. Tagad mani uzrunāja Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna. Laikam tas notika īstajā brīdī, pateicu “jā”.
Vēl nesen nevarēju pat iedomāties, ka piedalīšos autorallijos. Taču dēls mani pierunāja… Kad reiz vinnējām ziemas autorallijā „Sarma” savā klasē, tas bija liels gandarījums. To spējām, kaut mūsu tehniskās iespējas nav tās spožākās.
Vizītkarte:
Vārds, uzvārds: Valtis Krauklis.
Dzimis: Kalncempjos, 1960.gada
31.oktobrī lauksaimnieku Līvijas un Edmunda Kraukļu ģimenē; ir vecākais brālis Dainis.
Izglītība: mācījies Kalncempju četrgadīgajā pamatskolā, Kalnienas astoņgadīgajā skolā, Gulbenes 1.vidusskolā un pabeidzis Rīgas Politehnisko institūtu.
Pieredze: dienējis Padomju Armijā; strādājis Komjaunatnes Gulbenes rajona komitejā, 1987.gadā sāka strādāt pašvaldībā – bijis Gulbenes pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs, vietnieks, izpilddirektors, tagad deputāts Gulbenes novada domē; pa vidu bijis bankas „Baltija” filiāles vadītājs; šodien – Hipotēku bankas Gulbenes filiāles vadītājs.
Ģimene: sieva Arta strādā policijā; dēls Mārtiņš ir precējies, strādā un studē jurisprudenci; meita Kristīne strādā un studē medicīnu.
Mīļdzīvnieks: taksenītei Džastai ir 11 gadu.
