Kad tumša nakts,
Dedz siltu liesmu svecei,
Tā gaismu izstaros
Un sapņi ciemos nāks…
Bet, dienai austot,
Logā daba smaida
Un nav nevienas grumbas
Debesīs…
Šis skaistais laiks,
Kad daba mostas dzīvei,
Bij’ pirmais atvēries zils vizbuļkrūms.
Nu dārzus rotā
Narcises un tulpes
Un smaržas reibina
Kā spēcīgs rums.
Ai, prieka pilna
Sirds pukst tavās krūtīs…
Tā gaida mīļumu
Un drauga glāstu just…
Ai, pavasari,
Ko ar sirdi dari?
Tā atvērusies pretī
Debesīm…
