Saimniece: uzskata, ka laukos var dzīvot, tikai ir jāstrādā.
Saimniece: uzskata, ka laukos var dzīvot, tikai ir jāstrādā
Tirzas pagasta “Avotiņu” piemājas saimniecībā Ligita un Raimonds Zvirbuļi audzē 26 šķirņu burkānus un kazenes, strādājot ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.
Tas nozīmē, ka te iegūst ekoloģiski tīru lauksaimniecības produkciju. Otro gadu saimniecībai piešķirts “EKO” sertifikāts, kas nozīmē, ka ražas realizācija atļauta visā Latvijā.
“Esam apvienojušās divas saimniecības, tā iegūstot lielāku zemes platību. “Avotiņos” ir 24 hektāri, bet vīratēva zeme – 22 hektāri meža un aramzeme, ko šobrīd praktiski neizmantojam,” stāsta “Avotiņu” saimniece, kas ir visu jauno ideju autore un pārbaudītāja dzīvē.
Pievēršanās burkānu audzēšanai sākusies 1994.gadā, kad saimnieki vienas šķirnes ‘Nante’ burkānus iesējuši nelielā platībā, lai pārliecinātos, kādi izaugs. Bijis labs rezultāts. Šajā laikā Tirzas pamatskolā atdzimusi mazpulku darbība, un Ligitas vecākā meita Baiba mazpulcēnu darbu izstādē piedalījusies ar izaudzētajiem burkāniem, iegūstot atzinību, tāpēc saimnieki uzskata, ka mazpulku kustība ir viņu saimniecības augkopības virziena noteicēja.
“Bija laiks, kad pazinām tikai ‘Nantes’ burkānus, bet šodien pusotrā hektārā briest 26 šķirnes. Dažas no tām audzējam sešus gadus, piemēram, jau minēto ‘Nanti’,’Bolero’, ‘Imperator’,’Napoli’, ‘Fina’ un citas. Cenšamies apzināt visu jaunāko informāciju par šķirnēm un burkānu audzēšanu. Drīz vien varēšu aizstāvēt doktora grādu par šo dārzeni,” smej Ligita.
Pamazām saimniecībā veidojas burkānu kvalitātes skala, kuras virsotnē ir labākās, pret slimībām izturīgākās un labāk ziemojošās šķirnes. Vērā ņemts arī tirgus pieprasījums.
“Pirmo gadu audzējam jaunu šķirni ‘Aelita’, kam nav burkāniem raksturīgās serdes,” stāsta Ligita un piebilst, ka neesot iznācis laika šo jaunumu nogaršot.
Ietekmē ražu
Izrādās, ka burkānu ražu, to saldumu un sulīgumu spēj ietekmēt klimatiskie laika apstākļi. Ligita pārliecinājusies, ka mitrākās vasarās burkāni ir sulīgāki, sausās – šķiedraināki. Šķirņu starpā pastāv arī garšas atšķirības. Liela nozīme ir arī pareizai sējumu mēslošanai, kur “Avotiņu” saimnieki izmanto tikai organiku, kā arī bioloģiskos preparātus, piemēram, “Gumisolu”, kas pasteidzina ražas ieguvi, “Ragu silīciju”, “Ausmu”, kas gatavots no priežu ekstrakta un citus. Izrādās, ka burkāni līdzīgi kartupeļiem labi padodas, ja pavasarī tos sēj “gulenē”, tas ir, tikko uzartā laukā, kas iepriekšējos gados bijis neizmantots. Piemēram, šogad viens no lielākajiem burkāniem svēris pusotru kilogramu. Ligita domā, ka būs pat vēl smagāki burkāni, jo raža vēl pilnībā nav novākta. Šo darbu esot ieteicams veikt vecā mēnesī.
Tirgus iespējas
Runājot par iegūtās ražas iespējām, Ligita atzīst, ka tās rodamas tuvējā apkārtnē, jo no Virānes līdz Rīgai ir tālu, bet saimniecībā vismaz pagaidām burkānus neaudzē tik lielā apjomā, lai ar tiem apgādātu Rīgas vairumtirdzniecības bāzes vai ēdināšanas uzņēmumus, jo tiem ar mazumiņu nepietiek. Saimnieki pārliecinājušies, ka diemžēl pārāk maza interese Latvijā pagaidām ir par ekoloģiski tīro produkciju, jo tā ir dārgāka. Izdevīgāk ievest.
“Pērn lielāko burkānu daudzumu realizējām pagasta iedzīvotājiem. To visiem pat nepietika. Mūsu klienti trešo gadu ir arī Lizuma vidusskola un citi. Realizācija ir aktīvāka rudenī, jo tad produkcija ir lētāka, lai gan mums izdevīgāk būtu burkānus saglabāt un pārdot pavasarī par lielāku kilograma cenu, bet pagaidām mums ir uzglabāšanas problēmas,” stāsta Ligita. Pirms novietošanas pagrabā ražu apstrādā ar bioloģisko līdzekli “Bakterīns”, kas pasargā burkānus no bojāšanās un slimībām.
Nebaidās riskēt
“Avotiņos” pieņemts oficiāli nefiksēts lēmums: pamazām izvērst dārzeņu audzēšanu. Jau šogad Ligita, nebaidīdamās riskēt, iesējusi mazās dārza pupiņas, kas devušas necerēti labu ražu, lai gan pavasarī vajadzējis sēt divas reizes. Vairāk nekā citkārt rindojas kāpostu vagas. Sēšanas un stādīšanas process “Avotiņos” ir roku darbs. Tehniku te neizmanto, bet liek lietā septiņu gadu darba pieredzi un īpašu marķieri, nedēļas laikā, piemēram, apsējot visu burkāniem paredzēto platību. Palīgi vajadzīgi , lai sējumus izravētu.
“Ja kādam tirdzniecības uzņēmumam piegādā noteiktu dārzeņu veidu, tam rodas interese, vai produkcijas piegādātājs neaudzē vēl kaut ko, tāpēc ir izdevīgi šo klāstu dažādot,” pārliecinājusies Ligita. Viņa priecājas, ka šoruden rīdzinieki varēs nogaršot vismaz simts kilogramu Virānes pusē izaudzēto dārza pupiņu. Ligita neuzskata sevi par lauksaimnieci – fanātiķi, bet rauga, lai gūtu peļņu, tāpēc rūpīgi aprēķina un salīdzina divus zināmus lielumus: izdošu un nopelnīšu.
Lepojas ar kazenēm
Par saimniecības lepnumu Ligita uzskata kazenes, kas aug trīssimt kvadrātmetru platībā un katru gadu dod labu ogu ražu. “Sākotnēji tās uzskatījām par melnajām avenēm. Tad mūsu rīcībā nonāca literatūra par kazeņu audzēšanu un radās interese. Šogad jau esam ieguvuši 60 litrus kazeņu, no kurām vārām ievārījumu, un nelielā daudzumā realizējam. Kazenes gatavojas pakāpeniski, tāpēc ir grūti tās lielākā daudzumā realizēt svaigas,” stāsta Ligita. Viņa uzskata, ka kazeņu audzēšana varētu būt ienesīga, jo nevajag iztērēt daudz līdzekļu stādu iegādei. Tās pašas pavairojas, nepieciešama tikai sauso stādu izgriešana. Kazeņu platību iecerēts palielināt, lai gan tā atrodas sešu kilometru attālumā no “Avotiņiem”, un saistīt to ar bioloģisko lauksaimniecību, lai kļūtu par pirmajiem šīs metodes lietotājiem tieši kazeņu audzēšanā. Ligita atklāj arī klusu ieceri: izveidot zemplēves platību, kur audzēt agros dārzeņus un garšaugus, lai tādējādi iegūtu līdzekļus, kas “palīdzētu atsperties” un sagaidīt rudeni.
