Rankas pagasta zemnieku saimniecībā „Kalnakaļvi” jau septiņus gadus audzē bioloģiskās ķimenes, kas tiek piegādātas zemnieku saimniecībai „Ķelmēni’, kur ķimenes izmanto kā piedevu no bioloģiski audzētiem graudiem ceptajai maizei.
Ļaujas dažādiem eksperimentiem
„Savulaik audzēju kaņepes. Tās, saimniekojot ar bioloģiskajām metodēm, nevarēja izaudzēt, tāpēc izlēmu audzēt ķimenes, jo zināju, kam tās pārdošu. Tagad ar ķimenēm dažādi eksperimentēju, lai pierādītu, ka labu ķimeņu ražu var iegūt, tās audzējot bioloģiski. Ja es izmantotu ķimikālijas, tad ātri vien ķimenēm atvēlētās platības būtu tīras no nezālēm, bet to nedrīkstu darīt. Mēģinu sēt ķimenes pasējā zem auzām, bet vēlamais rezultāts tomēr nebija, jo raža nav tāda, kā vēlējos. Ja ķimenes nesēj pasējā, tad sējums vismaz četras piecas reizes ir jāapļauj, lai nepārņem nezāles, jo pirmajā gadā ķimenes sasniedz desmit, piecpadsmit centimetru garumu. Ķimenes nav tā kultūra, ko atliek tikai iesēt un gaidīt ražu,” stāsta „Kalnakaļvu” saimnieks Jānis Kļaviņš, kurš zemnieka godā ir jau 20 gadus. Zemnieks izmēģinājis ķimenes sēt arī dažādā laikā. Kurš laiks ir vispiemērotākais, to Jānis sola pateikt pēc četriem gadiem, kad, beidzot būšot izdevies rast labāko variantu.
Kaltēšanai neder augsta temperatūra
„Kalnakaļvos” ķimenes audzē 20 hektāru platībā. Šogad ražas ieguvei tika nokulti 5,5 hektāri, kur ķimenes iesētas pirms trīs gadiem. No hektāra izdevies iegūt 200 kilogramus. Saimnieks uzskata, ka bioloģiskas audzēšanas rezultātā tā jau ir laba raža, lai gan maksimāli varētu iegūt vismaz 700 kilogramus. Intensīvie ķimeņu audzētāji no hektāra nokuļ aptuveni tonnu ķimeņu. ”Šogad traucēja arī laika apstākļi, bet rezultāts ir vairāk nekā tonna ķimeņu. Man ir būtiska gala cena par katru ķimeņu kilogramu. Bioloģiskās ķimenes iespējams pārdot par 2 latiem kilogramā. Pat ja man izdosies rast vislabāko variantu ķimeņu audzēšanai, nedomāju to kopējo platību palielināt, jo tad ir jādomā, kā atrisināt ķimeņu tīrīšanas un kaltēšanas problēmu. Lai ķimenes nezaudētu savas ēteriskās eļļas, tās nedrīkst kaltēt augstā temperatūrā. Pats ķimenes nekaltēju, bet zinu, ka tās tiek kaltētas ar malku kurināmās kaltēs, tāpēc domāju, ka vairāk par plus 50, 60 grādiem nav. Arī rapsi nevar kaltēt augstā temperatūrā,” stāsta Jānis. Ķimenes ir arī grūti iztīrīt, jo līdz ar ķimenēm iekuļas arī vārpata. Tās sēklas ir viena izmēra ar ķimenēm. Atšķiras tikai krāsa, kā arī svars. „Lai ķimenes būtu absolūti tīras, tās vismaz piecas reizes jālaiž cauri tīrāmajām iekārtām. Ja es eksperimentēju ar ķimeņu audzēšanu, tad „Ķelmēnu” saimnieks ar to tīrīšanu. Mums – diviem lieliem viena pagasta zemniekiem – ir lieliska sadarbība,” piebilst „Kalnakaļvu” saimnieks.
Iztiek bez Eiropas naudas
J.Kļaviņš smejas, ka pilnībā pietiek ar 600 hektāriem, lai tiktu ar visu galā un rastu iespēju arī atpūsties. Sējplatības ir aptuveni 450 hektāri. „Lauksaimniecība nav viegls bizness, bet man pietiek arī brīva laika. Zemniekam nevajag palikt par vergu. Es daru to, kas man patīk. Priecājos, ka vecās saimniecības turpina turēties un pat paplašinās. Man ir liels prieks par Jura Pauloviča dēlu Mārtiņu, kurš veido savu saimniecību. Ir arī citi, kuri domā nevis tikai, kā izdzīvot, bet arī par saimniecības attīstību. Tiesa, es gan neesmu līdz šim iesniedzis nevienu projektu, lai saņemtu Eiropas atbalstu. Cenšos visu atrisināt, izmantojot savus iespējas. Sanāk tādas pašas izmaksas kā Eiropā. Mani kaitina, ka Eiropas fondu atbalstītie projekti ir mākslīgi sadārdzināti. Zemnieks neko neiegūst. Ieguvēji ir neskaitāmie starpnieki. Tomēr būšu spiests startēt ar projektu, lai uzlabotu veco kalti, iegādājoties jaunas iekārtas. Nevaru atļauties iegādāties arī jaunu lauksaimniecības tehniku, tāpēc izvēlos lietotu. Kāda nozīme, ja dārgs traktors trīs mēnešus gadā strādās un tad tiks nolikts pie stūra? Vai tad sēdēšu un skatīšos uz desmitiem tūkstošu dārgo pirkumu?”.
