Latvijas pelēkā zeme mūžsenis bijusi, ir un paliek mūs tautas barotāja un latvietības uzturētāja. Tāpēc iepriecina ikviena atgriešanās pie tās.
Latvijas pelēkā zeme mūžsenis bijusi, ir un paliek mūs tautas barotāja un latvietības uzturētāja. Tāpēc iepriecina ikviena atgriešanās pie tās. Īpaši, ja savā tēva sētā atgriežas jaunā paaudze un strādājot stiprina darba tikumu un dzimtenes mīlestību.
Patīkama man bija sastapšanās ar pusaudzi Miku Sedolu Lejasciema pusē. Viņš mācoties Smiltenes ģimnāzijas 8.klasē. Jau kopš mazotnes (tagad brīvdienās) Miks braucot palīdzēt vectēvam Kārlim Krieviņam un vecaimātei Skaidrītei strādāt saimniecībā “Amši”. Lai gan tur strādā arī Mika vecāki – Ligita un Artis -, darba roku nekad nav par daudz. Palīgos braucot arī citi mazbērni. Šodien Miks ar eļļainām un sastrādātām rokām pie traktora stūres ar vectēva sameistarotu šļūci līdzina grambas uz saimniecības ceļiem. Miks uzskata, ka visam jābūt sakoptam un skaistam. Rīt viņš jau sēdēs skolas solā, bet Mika sirds un domas būs skaistajās vectēva mājās, kurās caur sirmo koku aleju pa paša sakopto ceļu viņš atgriezīsies jau nākamajā sestdienā. Ja vienmēr būs tādi jaunieši, kuru rokas un acis nebīstas darba, tad būs skaista un latviska Latvija.
