“Tautas atmodas pilsoniskās aktivitātes Tirzas pagastā” – šādu zinātniski pētniecisko darbu rakstīja Tirzas pamatskolas 9.klases skolniece Sigita Bukovska.
Uzstājas ar referātu Kongresu namā
Meitene ieguva 1.vietu skolēnu zinātniski pētnieciskajos lasījumos Gulbenes novadā un iesniedza eseju Valsts izglītības satura centra skolēnu un studentu radošam konkursam „Trešās Atmodas pieredze manā novadā (1986. – 1991.) – paaudžu mantojums”. 27.aprīlī Sigita uzstājās ar referātu Kongresu namā Rīgā un ieguva 1.pakāpes diplomu.
“Veikt pētījumu par Tautas atmodas laika notikumiem meiteni pamudināja mammas draudzenes, Latvijas Tautas frontes (LTF) Tirzas atbalsta grupas priekšsēdētājas un Tautas frontes 5. kongresa delegātes Inas Sautiņas stāstītais. Sigita paveica nopietnu darbu, dokumentējot tālaika notikumus: pierakstīja atmiņu stāstījumus, organizēja aptauju, meklēja informāciju laikrakstā „Dzirkstele”. Pētījumā atklāja, ka Tirzas pagasta iedzīvotāji ar lielu entuziasmu iesaistījās LTF aktivitātēs,” stāsta Sigitas zinātniski pētnieciskā darba konsultante, Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece.
Pirmās aktivitātes – sakopšanas talkas
Tautas frontes atbalsta grupa Tirzā tika nodibināta 1989.gada 14.janvārī. Dibināšanas sapulce notika Tirzas kultūras namā, kopā sanāca 22 tirzmalieši. Jau pēc nedēļas biedru skaits bija divkāršojies, grupā pieteicās aptuveni 50 biedru. Atbalsta grupas priekšsēdētājs bija Jānis Liepa (vēlākajos gados I.Sautiņa), grupas priekšsēdētāja vietniece – Anta Lapsa. Līdzīgi kā Gulbenē, tirzmaliešu pirmās aktivitātes bija sakopšanas talkas un iesaistīšanās lielajās akcijās LTF ideju atbalstam. 1989.gada 25.martā notika represēto vakars, šajā dienā virs Tirzas tautas nama tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Tirzas Novadnieku birzī tika stādīti ozoli. Novadnieku dienas kļuva par vienu no Tirzas pagasta tradīcijām: ik pēc pieciem gadiem tirzmalieši pulcējās novadnieku saietā un kultūras nama skatuvi rotā 1989.gadā zīmēts plakāts (autore H.Strazdiņa). Plakāts ataino Tirzas ieleju ar upi, pa lauku iet tautu meita strīpainos novada brunčos, pļavu puķu pušķi klēpī, uz plaukstas kā garīguma simbolu pacēlusi balto baznīcu. 1989.gada 23.augustā kopā ar Baltijas tautām ceļā uz brīvību bija arī Tirzas atbalsta grupa, to vadīja Ina Sautiņa. 1989.gada 18.novembrī LTF atbalsta grupa rīkoja svinīgu gājienu un svētku brīdi pie Brīvības pieminekļa Kancēna kapsētā. 1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Šī notikuma atcerei Tirzas Kancēna kapsētā iestādīja trīs ozolus, līdzīgi kā Rīgas Brīvības piemineklim ir trīs zvaigznes. Par šiem un vēl citiem faktiem uzzinām, iepazīstoties ar Sigitas darbu.
Joprojām gatavi stāties Tautas frontē
Aptaujājot pagasta iedzīvotājus, pētījuma autore noskaidrojusi, ka arī tagad, pēc 24 gadiem kopš LTF veidošanās pirmsākumiem, cilvēki joprojām būtu gatavi iestāties Latvijas Tautas frontē, jo “sava tēvu zeme ir jāsargā, jāciena, jāmīl”! “Ikdienā cilvēki bieži kritizē valsti un izsaka neapmierinātību, bet izšķirošajos brīžos tomēr noteikti iestāsies par demokrātiju un neatkarību,” uzsver S.Bukovska.
