Tos jauniešus, kas tagad mācās 10. klasē, augstskolās uzņems pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Tos jauniešus, kas tagad mācās 10. klasē, augstskolās uzņems pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tie gatavoti tā, lai skolēniem būtu iespēja eksāmenus studiju uzsākšanai nokārtot, jau vidusskolu beidzot.
“Pašreiz tiek apspriests Ministru kabineta noteikumu projekts par centralizētajiem eksāmeniem un veikti grozījumi Augstskolu likumā, kas stāsies spēkā līdz 2003. gada 1. septembrim. 2004. gadā to rezultāti būs jāņem vērā visām augstskolām. Šogad to eksperimenta kārtā darīja dažas atsevišķos priekšmetos. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte ņēma vērā centralizētos eksāmenus matemātikā,” informē Gulbenes rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Baiba Muceniece.
Šajā mācību gadā, tāpat kā iepriekšējos, katram vidusskolas absolventam obligāti jākārto pieci eksāmeni, no kuriem divi ir valsts un viens – skolas noteikts. Valsts atzinusi latviešu valodas un literatūras, kā arī svešvalodas eksāmenus. “Izglītības iestādes noteiktais obligātais eksāmens ir mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām. Skolēnam pašam ir iespēja izvēlēties divus eksāmenus. Tas jāizdara līdz 20. decembrim,” skaidro B. Muceniece.
Jaunietim būtu jāzina, kurā augstskolā un kādu specialitāti viņš apgūs, kādi iestājeksāmeni ir nepieciešami, lai izvēlētos atbilstošus pārbaudījumus. Šogad vidusskolēniem ir iespēja kārtot 11 centralizētos eksāmenus: matemātikā, angļu, vācu, franču, krievu, valsts valodā, vēsturē, fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā.
“Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) plāno visus rakstveida eksāmenus pārveidot par centralizētajiem. Varētu būt eksāmens kultūras vēsturē, biznesa ekonomiskajos pamatos un latviešu valodā. Šajā mācību gadā 12. klašu skolēni rakstīs diagnosticējošo darbu latviešu valodā. Tā mērķis ir parādīt iespējamā gala pārbaudījuma formu,” norāda B. Muceniece. Pagaidām augstskolās nav pieprasījuma pēc eksāmeniem dabaszinībās.
Centralizētā eksāmena rezultātus var uzzināt ne vēlāk kā piecas nedēļas pēc pārbaudījumu kārtošanas. Ja neapmierina vērtējums, apelācija jāiesniedz nedēļu pēc sertifikāta saņemšanas.
Valsts statistikas dati liecina, ka katru gadu no eksāmenu kārtošanas tiek atbrīvoti 16 līdz 18 procenti vidusskolas absolventu. Skolēnu no eksāmeniem un citiem mācību gada beigās noteiktajiem valsts pārbaudes darbiem var atbrīvot slimības dēļ saskaņā ar ārstu komisijas slēdzienu vai ģimenes ārsta izziņu. Labklājības ministrijas noteiktajā sarakstā ir 113 slimības. No kārtošanas var atbrīvot valsts olimpiāžu un zinātnisko darbu konkursa laureātus, kā arī valsts sporta izlašu dalībniekus, ja ir Izglītības pārvaldē iesniegti atbilstoši dokumenti,” skaidro B. Muceniece.
Turklāt ISEC apkopo aptauju, kurā ir izglītības pārvalžu, skolu vadītāju, skolu pašpārvalžu locekļu dati, lai noteiktu stingrāku kārtību, kā skolēni atbrīvojami no pārbaudījumiem. Līdz šim galīgu lēmumu par skolēna atbrīvošanu pieņēma pārvaldes vadītāja apstiprināta komisija.
