Jaungulbenes kultūras namā 8.martā notika Gulbenes novada skolu vokālo ansambļu skate „Balsis”. Žūrijas visaugstāko vērtējumu izpelnījās Bērzu pamatskolas ansamblis „Rumara” un Lejasciema vidusskolas 9.-12.klašu ansamblis.
Šie kolektīvi tika izvirzīti uz vokālo ansambļu reģionālo skati Smiltenē.
“Ansambļu skate parādīja, cik talantīgi, čakli un radoši ir mūsu muzikālajos kolektīvos dziedošie bērni, pusaudži un jaunieši, cik izturīgi, darbīgi un radoši ir mūzikas skolotāji. Novada skolu dziedošie bērni un jaunieši ir pievilcīgi, atraktīvi, enerģiski un pārliecināti par sevi. Viņi visu spēj uztvert daudz emocionālāk, veido savu mūzikas izjūtu un gaumi, prot novērtēt atstāto kultūras mantojumu un nodot to nākamajām paaudzēm. Varēja spriest, kādas ir ansambļu muzicēšanas tradīcijas novadā, kāda ir paaudžu vienotība, kā mēs saglabājam latviešu tautas dziesmu dziedāšanas tradīcijas “a cappella”, kādas ir iespējas repertuāra izvēlē,” saka konkursa “Balsis” žūrijas locekle, Lizuma vidusskolas mūzikas skolotāja Anita Ledaine.
Skatē piedalījās Gulbīšu vidusskolas divi ansambļi (vadītāja I.Ieviņa), Gulbenes Bērzu sākumskolas 1.klases un zēnu ansamblis (I.Āboliņa), Bērzu sākumskolas ansamblis „Rumara” (V.Kočāne), Lejasciema vidusskolas divi ansambļi (R.Vēverbrante), Gulbenes vidusskolas ansamblis (S.Semjonova), Tirzas pamatskolas duets (G.Apine), Rankas pamatskolas ansamblis (I.Bleive), Druvienas pamatskolas duets (L.Kļaviņa), Litenes pamatskolas ansamblis (I.Vilciņa), Daukstes pamatskolas ansamblis (A.Krūmiņa), Gulbenes novada valsts ģimnāzijas un Stāķu pamatskolas ansamblis (L.Anže), Galgauskas pamatskolas ansamblis (V.Pētersone), Gulbenes 2.vidusskolas divi ansambļi (V.Voite) un (L.Plešanova – Jarusova), kā arī Stāķu pamatskolas ansamblis (D.Šķēla).
Žūrija atzina, ka skate kopumā vērtējama „gandrīz labi”. Kolektīvi pārsvarā izvēlējušies atbilstošas grūtības pakāpes repertuāru. “Ja „tehniskā varēšana” būtu augstāka, protams, arī repertuārs būtu interesantāks. Kolektīvi varētu izpildīt grūtākas dziesmas. Arī repertuārs būtu interesantāks. Protams, kolektīvi, kas tika izvirzīti uz otro kārtu, ir stiprāki šajā ziņā. Es domāju, ka atzīstami jāvērtē skolotāju jaunrade latviešu tautas dziesmu apdaru veidošanā, kā arī skolotāju sacerētās dziesmas savam ansamblim. Atzīstami jāvērtē arī dažādu skaņu rīku prasmīgs pielietojums dziesmas tēla veidošanā,” stāsta A.Ledaine.
Runājot par vokālo sniegumu, skanējums bijis neforsēts, nesaspiests un brīvs. Tomēr tikai daži kolektīvi parādījuši vienotu ansambli un tembrāli izlīdzinātu skanējumu, ko var sasniegt, neatlaidīgi trenējoties. A.Ledaine uzskata, ka palicis daudz neizmantotu iespēju satura atklāsmē, frāzējuma veidošanā un dinamikas pielietojumā. Vairākiem kolektīviem vērtējumu nācies samazināt intonatīvu neprecizitāšu dēļ. “Daudzi kolektīvi bija skatuviski pievilcīgi, uzturēja acu kontaktu ar skatītājiem, kas liecina par zināmu skatuves pieredzi un aktiermeistarību,” piebilst pedagoģe. Par to liecinājis uz reģionālo skati Smiltenē izvirzīto kolektīvu sniegums.
