Pagājušajā nedēļā Lietuvā Kultūras mantojuma dienu ietvaros atzīmēja tūrisma svētkus bānītī.
Pagājušajā nedēļā Lietuvā Kultūras mantojuma dienu ietvaros atzīmēja tūrisma svētkus bānītī.
Pasākumā no Alūksne pilsētas domes piedalījās informācijas nodaļas vadītāja Zinaīda Kalniņa, bet no Alūksnes rajona padomes tūrisma darba organizatore Anda Salaka un Attīstības un finansu nodaļas galvenā speciāliste ekonomikas jautājumos Gaida Zujeva, arī pārstāvji no Gulbenes.
“Lietuvas bānīša maršruts Panevēža (Panevežys) – Anukšai (Anykščiai) ir 80 kilometru, ko tas veic tikpat ilgā laikā kā bānītis Alūksne – Gulbene, kura maršruts ir tikai 34 kilometri. Lietuvas bānītim ir atraktīvāks izskats, vagonos ir aizkariņi, un stacijas ir sakoptākas. To apsaimnieko dzelzceļnieku biedrība,” stāsta Anda Salaka.
Uzturēt bānīti Lietuvā ir ekonomiski vēl neizdevīgāk. “Ir labi attīstīta infrastruktūra, autoceļi iet paralēli dzelzceļam, ir pārbrauktuves, un tas viss dod iespēju cilvēkiem brīvi pārvietoties. Bānītis kursē četras reizes nedēļā turp un atpakaļ, un ar to brauc tikai četri vai pieci cilvēki,” saka A. Salaka.
Šis pasākums bija līdzīgs kā Bānīša svētki Alūksnē un Gulbenē ar apstāšanos divās stacijās. “Interesanti ir tas, ka mums kā papildu piesaistes objekts bānītim ir Ates dzirnavas, bet Lietuvā tas ir zirgu muzejs. Tas arī ir brīvdabas muzejs, bet eksponāti pārsvarā ir zirglietas,” stāsta A. Salaka. Viņa arī tikusies ar Lietuvas tūrisma pārvaldes vadītāju, kas dara visu, lai bānīti izveidotu par tūrisma objektu. “Viņš uzskata, ka galvenais ir panākt, lai nelikvidētu tā darbību, jo pēc tam atjaunot būs pārāk grūti,” uzsver A. Salaka.
Anukšai vienā dzelzceļa stacijas ēkā ir izveidots muzejs bānītim, kurā apskatāmas gan fotogrāfijas, gan dažādi piederumi un drezīnas, kā arī dažādu vagonu eksponāti. Ir minerālvielu, lopu vagons, cisterna un citi.
“Lietuvā ir izveidots arī bānīša fanu klubs. Viņi tiekas, apmainās ar informāciju, jauniem vēstures materiāliem, ko izdevies atrast. Viļņā nesen bijusi skatāma fotogrāfiju izstāde par bānīti,” stāsta A.Salaka. Viņa arī atzīst, ka kontakti ir nodibināti, un cer, ka varēs gūt lielāku atbalstu bānītim Eiropā.
