Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis Sabīnes raksturo kā izturīgas, spītīgas, kuras pašas izvēlas savu likteni. Vai Sabīnēm kāds var iztapt? Tā ir liela problēma! Ja Sabīnes kaut ko ieņem galvā, neceriet viņām iestāstīt ko citu! Nekad nepadoties – tāds ir viņu princips.
Sava vārda raksturojumam gulbeniete Sabīne Žeigure, kura tagad dzīvo Litenē, piekrīt pilnībā. “Es nezinu, pēc kādiem kritērijiem un kā vārdu pētnieks ir ticis pie šāda vārda skaidrojuma, bet tas viss attiecas uz mani,” saka gaviļniece.
Viņa stāsta, ka tētis kopā ar mammu šķirstījuši kalendāru un viņiem vārds Sabīne ir ļoti iepaticies. “Mazai man savs vārds nepatika, gribējās kaut ko interesantāku, bet tagad esmu sadzīvojusi ar to. Man patīk savs vārds, un jūtos ļoti labi,” saka Sabīne.
Vārdadienā, kura ir 5.decembrī, atbrauc ciemos radi un atceras draugi. Sabīnei ne tikai vārdadiena, bet arī dzimšanas diena ir ziemā, un viņa ar to ir ļoti apmierināta, jo ziema ir mīļākais gadalaiks. Gaviļniecei patīk, ja svētkos viņai uzdāvina kādu labu grāmatu vai puķi podiņā.
“Bērnībā svētki likās īpašāki, tagad, kad pašai jau ir bērns, viņa vajadzības un svētku dienas ir pirmajā vietā,” atzīst Sabīne un piebilst, ka savas vajadzības tagad ir atstātas malā, jo visas domas ir tikai par mazo meitu Keitiju, kurai ir divi ar pusi gadi. “Tagad kopīgi gatavojamies Ziemassvētkiem, jo tie ir vieni no mīļākajiem svētkiem. Katru gadu kopā ar vīra vecākiem svinam šos svētkus. Esmu sajūsmā, ka Ziemassvētkos visi var sanākt kopā un svinēt svētkus, skaitot dzejoļus un pasniedzot cits citam dāvanas,” stāsta Sabīne.
Sabīne neslēpj, ka meitas nākšana pasaulē izmainījusi ikdienas dzīvi par visiem 360 grādiem. Pirms tam laiks tika veltīts tikai sev. “Tad es strādāju, gāju sabiedrībā. Tagad ir mājas un bērns, sabiedrības, protams, pietrūkst, bet uz kādu laiku atliek tikai samierināties,” saka Sabīne.
Viņa ir pārliecināta, ka būt par māti, audzināt bērnu un papildus vēl strādāt – tas ir liels izaicinājums. “Es gribētu strādāt, bet nav kur. No tā mazliet rodas apātija uz dzīvi,” atzīst Sabīne un turpina stāstīt, ka pašlaik ir darba meklējumos, bet situācija ar brīvām darba vietām Gulbenē ir traģiska. Ja būtu viena, diezin vai paliktu šeit, visticamāk, darba meklējumos dotos citur. “Jau tā pēc pusotra gada ir grūti atgriezties darba ritmā, jo pirms tam ar bērnu esi bijis kopā 24 stundas diennaktī, bet tagad, kad nezinu, ko darīt un kur atrast normālu darbu, ir vēl grūtāk,” saka Sabīne.
