Gulbenes bibliotēka pagājušās piektdienas vakarpusē dūca kā bišu strops, jo pirmo reizi vienā dienā tur notika tik daudz dažādu interesantu pasākumu. Atlika tikai izvēlēties sev tīkamāko. Garā piektdiena notika novadnieka Jāņa Misiņa zīmē.
“Pirmo reizi Bibliotēku nedēļā mēs svinam it kā bibliotēku nakti, jo bibliotēkas savu darbu nebeidz sešos vakarā. Ja manas kolēģes Bibliotēku nedēļas pasākumus pielāgojušas mūsu novadnieka Jāņa Misiņa zīmei, tad es esmu pacēlusies līdz dzejas mūzas augstumiem, jo man ir tas gods atvērt gulbenietes Intas Driķes sesto dzejoļu krājumu “Dienu ritējums”, kā arī dzejnieces Ineses Toras dzejoļu krājumu “No mīlestības mīlestība zied”,” teica bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Iveta Krūmiņa. I.Driķes pirmais dzejas krājums “Es runājos ar ziediem” tika izdots pirms 12 gadiem. Dzejniece klusībā sarunājas ar ziediem un šajās sarunās sadzirdēto uzraksta dzejā. “Ziedi ir pati dzīve. Lai kāda tā būtu, ziedi vienmēr liks pasmaidīt, dāvās prieku, aizdzīs ikdienas pelēkās domas. Ziedi ir mani bērni, mazbērni, radi un draugi,” saka I.Driķe. Dziesmas ar autores vārdiem izpildīja gulbenietis Imants Ilgažs. Krājums izdots Vītola izdevniecībā. Dzeju papildina skaisti akvareļi. I.Toras sirsnīgi pateicās visiem cilvēkiem, kuri neskopojās ar palīdzību, lai tiktu izdots jaunais krājums. Ineses dzeju mūzikā labprāt ietērpj Inese Nereta un Alda Treija. I.Toras dzeja nav iedomāja bez mākslinieces Solveigas Kļaviņas veidotajām ilustrācijām. Arī viņas gleznu izstāde lieliski papildināja jauno dzejas krājumu atvēršanas pasākumu. Izstādē aplūkojamas astoņas gleznas, kurās attēloti ziedi.
Bērnu bibliotēkas telpās lielākoties rosījās bērni kopā ar saviem vecākiem, jo tur notika pasākumu cikls “Prieks piektdienā”. Prieka patiesi netrūka. To varēja nolasīt no mazo apmeklētāju acīm un smaidiem sejās. Kamēr vieni izvēlējās skatīties bērniem domātās filmas, otri rosījās leļļu darbnīcā, kur Līga Bormane atklāja leļļu darināšanas noslēpumus. Bērni atzina, ka pašu rokām izgatavotā lellīte viņiem būs īpaši mīļa, ka arī viņi paši patstāvīgi mēģinās izgatavot vēl kādu lellīti. Pa laikam no bērnu bibliotēkas telpām vestibilā izskrēja kāds mazais apmeklētājs, kas vairāk līdzinājās sniegpārsliņai, klaunam vai kādam multiplikācijas filmas varonim. Kas gan tur ko brīnīties, ja ir būts Sintijas Štālas seju apgleznošanas darbnīcā. Kamēr bērni nodevās savām nodarbēm, bibliotēkas darbinieces vecākiem piedāvāja iespēju atrisināt kādu krustvārdu mīklu. No bērnu bibliotēkas varēja doties uz informācijas centru, lai, izvēloties kādu no paraugiem, izgatavotu paši savu grāmatzīmi vai gaismas lukturīti, kas Garās piektdienas izskaņā iemirdzējās uz bibliotēkas kāpnēm.
Atraktīvas un pārsteidzošas savā vizuālajā ietērpā bija bibliotēkas novadpētniecības lasītavas darbinieces, kuras bija padomājušas par dažādiem konkursiem.Atradās arī drosmīgie, kas bibliotēkas pagrabstāvā ievingrināja roku rakstīšanā ar tintes pildspalvu un spalvu. Vecākās paaudzes cilvēkiem šī iespēja atsauca atmiņā savus skolas gadus.
