Lasu laikrakstu “Dzirkstele” regulāri. Patīk, ka tā ir vispusīga. Pietiek informācijas par visu. Gribētu uzrakstīt par izglītību. Vai mēs to varam iegūt, ja nav skolotāja?
Lasu laikrakstu “Dzirkstele” regulāri. Patīk, ka tā ir vispusīga. Pietiek informācijas par visu. Gribētu uzrakstīt par izglītību. Vai mēs to varam iegūt, ja nav skolotāja?
Daudzi tagad skeptiski noskaņoti pret skolotāju prasību paaugstināt algu. Varbūt kāds nosmīkņās par tādu skolotāju slavināšanu.
Kādreiz beidzu Kalnienas astoņgadīgo skolu. Maz palicis no toreizējā pedagogu kolektīva. To pašreiz vada skolas direktore Valentīna Ranka. Kādreiz viņa pasniedza krievu valodu un literatūru. Nepiekrītu tiem, kas apgalvo, ka tas ir bijis lieki, ka krievu valodu mācīja tāpēc, ka bija padomju laiki. Nē, nekas, kas mums ir iemācīts, nav lieks. Arī krievu valoda mums bija, ir un būs vajadzīga.
Varbūt kāds no “Dzirksteles” lasītājiem ir sēdējis skolas solā, kad stundu vada skolotāja Ranka? Viņa bija un arī tagad ir sava darba fanātiķe. Tajā laikā mēs, skolēni, to nepratām novērtēt. Tagad, atceroties skolas gadus, saprotam, cik ļoti skolotāji mīlēja darbu, savu mācību priekšmetu un mūs – skolēnus. Vēl tagad no galvas varētu citēt A.Puškina dzeju, bet kā to lasīja skolotāja!
Iet laiks, un nu jau skolas solos sēž nākamā paaudze. Skolu vada mūsu kādreizējā skolotāja. Ir apbrīnojama viņas uzņēmība laikā, kad, manuprāt, izglītības problēma no valdības puses ir atstāta novārtā. Uzskatu, ka mazās skolas jau tā tiek “apdalītas”, jo atrodas tālāk no rajona centra. Tāpēc dzirdami uzskati, ka lauku skolās nav tas līmenis. Bet tā tas nav. Aizbrauciet uz Kalnienas skolu! Vienmēr iejūtīgā un laipnā direktore pieies klāt katram bērnam un parunāsies. Tā ir atšķirība no lielas skolas, kur direktors pat nezina, kurā klasē mācās bērns, kas tikko viņam labrītu padevis. Nav viegli vadīt skolu, nezinot, vai ilgi tai vēl lemts pastāvēt.
Mēs redzam tikai to, ka skolotājs dienā pasniedz stundas. Bet zinām taču, cik stundu mājās jāsēž pie burtnīcām, kādam bērnam pildspalva jānopērk, citam burtnīca. Uzskates līdzekļi šobrīd ir tikai skolotāju veikums. Cik tas prasa laika? Cik laika skolotājs neatrauj sev, savai ģimenei?
Apmēram pirms mēneša “Dzirkstelē” bija minēti skolotāji, kas apbalvoti par ieguldījumu izglītības veicināšanā rajonā.
Žēl un arī neizpratne par to, ka viņu vidū nebija Kalnienas skolas direktores. Viņa to ir pelnījusi. Uzskatu, ka viņa nav pietiekami novērtēta. Bet mierinājumam atziņa, ka bijušie skolēni viņu atceras un novērtē, arī tagadējo skolēnu vecāki.
Daudz spēka, izturības vēlu skolas direktorei un visam skolotāju kolektīvam. Ilgu mūžu mūsu vecajai, labajai Kalnienas skolai!
Ar cieņu, “Dzirksteles” lasītāja
